Valsts savstarpēji saistītā kultūras un tūrisma nozare kara laikā, kas sākās pirms diviem gadiem, ir zaudējusi ieņēmumus vairāk nekā 19 miljardu ASV dolāru (17,7 miljardu eiro) apmērā, vēstīja ziņu aģentūra AP, atsaucoties uz aģentūras datiem. UNESCO norādīja, ka kaujās ir bojāts 341 kultūras objekts visā Ukrainā, tostarp galvaspilsētā Kijivā, kā arī tūristu iecienītajās Ļvivā un arī Odesā.
Aģentūra aplēsusi, ka kultūras objektu un tūkstošiem citu kultūras vērtību visā valstī iznīcināšanas kopējās izmaksas sasniegušas gandrīz 3,5 miljardus ASV dolāru jeb 3,3 miljardus eiro.
"Odesas katedrāle ir viens no piemēriem tiem objektiem, kas smagi bojāts," sacīja UNESCO biroja Ukrainā vadītāja Kjara Deci Bardeski. "Tas ir visas kopienas simbols ar dziļu garīgu un vēsturisku nozīmi."
2023. gada jūlijā UNESCO stingri nosodīja nekaunīgo uzbrukumu, ko Krievijas bruņotie spēki vērsa pret vēsturiskajām ēkām Odesas centrā – teritorijā, kuru aģentūra atzina par apdraudētu pasaules mantojuma objektu.
Uzbrukumā tika nogalināti vismaz divi cilvēki un bojāti vairāki objekti, tostarp Ukrainas pareizticīgo baznīcas Apskaidrošanās katedrāle.
Dievnams, kas dibināts 18. gadsimta beigās, ir galvenā pareizticīgo baznīca Odesā. Sākotnējā celtne tika nopostīta vēl 1936. gadā, bet no 1999. līdz 2003. gadam tā tika pārbūvēta.
UNESCO paziņoja, ka kultūras mantojuma objektu, tostarp reliģisku ēku un artefaktu tīša iznīcināšana var tikt pielīdzināta kara noziegumam.
Starptautiskā Krimināltiesa pirmo reizi izvirzīja apsūdzības kara noziegumos, kas saistīti ar mērķtiecīgiem uzbrukumiem vēsturiskiem reliģiskiem pieminekļiem un ēkām 2015. gadā, kad Mali tuksneša pilsētā Timbuktu radikāli noskaņoti islāmisti sāka postīt musulmaņu svētvietas.
