Polonēze kļuvusi par būtisku Polijas kultūras daļu, un atbalstu iniciatīvai sociālās saziņas tīklos pauda tūkstošiem iedzīvotāju. Mūsdienās tā nesaraujami saistīta ar vidusskolēnu izlaidumu balli, un dažās kopienās to izpilda arī kāzās, jaungada svinībās, karnevālos un citos svētkos.
Horeogrāfi un muzikologi norāda, ka šī ir kolektīva deja, kas unikālā veidā izceļ emocijas, vīriešu cieņu un sievišķību.
Tautas tradīcijās balstītās dejas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, bet plašu popularitāti visā Eiropā tā ieguva nākamā gadsimta beigās, kad uz Saksijas karaļnamu to atveda Polijas un Lietuvas valdnieks Augusts II Stiprais. Drīz tā kļuva par neatņemamu augstāko aprindu pasākumu daļu, un ar to vēl joprojām atklāj slaveno Vīnes Operas balli.
Polonēze iedvesmojusi Johanu Sebastianu Bahu, Volfgangu Amadeju Mocartu, Pēteri Čaikovski, Šopēnu un citus komponistus. Lielai daļai klausītāju labāk zināma poļu diplomāta un komponista Mihala Kleofasa Oginska polonēzes versija.
