"Vajadzētu radīt vadlīnijas amatierkolektīvu finansēšanā. Koru nozarē 98% vadītāju ir profesionāļi, kas ieguvuši atbilstošu izglītību. Profesiju klasifikatorā ir noteiktas pozīcijas, cik par tādu darbu būtu jāsaņem. Šo koeficientu un rādītāju sasniedz retais," norāda Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.
Viņa teiktajam piekrīt Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele, atzīstot, ka
“jāmaina sistēma, lai visām pašvaldībām būtu vienādi pamatnosacījumi. Tas būtu instruments kultūras nozares speciālistiem, kas strādā ar amatiermākslu.
Mainoties deputātiem, bieži jāpierāda, kāpēc vajadzīga amatiermākslas nozare pašvaldībā”.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte skaidro, ka finansiāli lielākais atbalsts kolektīvu vadītājiem ir no pašvaldībām. Saskaņā ar likumdošanu pašvaldības atbalsta dziesmu un deju svētkus. Ja pašvaldība ir attiecīgā kolektīva dibinātājs, tiek nodrošinātas mēģinājumu telpas, tērpi, nošu materiāls, kolektīvu vadītāju, koncertmeistaru darba samaksa, transports svētku starplaika pasākumos un svētku laikā. Likumā noteikts – savu iespēju robežās.
Valsts finansējums gadā šobrīd amatierkolektīvu vadītājiem ir 1 095 793 eiro. To sadala vismaz 1600 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem.
Tas ietver arī sociālo nodokli. Mērķdotācija kolektīvu vadītājiem, kas apgūst koprepertuāru, ir 828 eiro gadā, to kolektīvu vadītājiem, kas svētkos iesaistās ar brīvas izvēles programmām, - 414 eiro.
Latvijas kultūras darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Mazsalacas novada kultūras centra direktore Dace Jurka norāda, ka dažkārt pašvaldībā ir diskusija par to, ka ar valsts atvēlēto summu vadītājiem vajadzētu arī pietikt.
“Bail, ka tās ir vietas, kur aktivitātes jau tā mazākas. (..) Bet negribētos ticēt, ka kāds saņem tik mazu atalgojumu,” bilst Dace Jurka.
Kārsavas novada Salnavas pagasta tautas nama vadītāja Valentīna Kirsanova atklāj, Kārsavas novadā mēnesī 33 kolektīvu vadītājiem ir atvēlēti 3000 eiro, vidēji tas ir 90 eiro cilvēkam, bet iekšējās vērtēšanas kritēriji nosaka to, ka ir vadītāji, kam atalgojums ir lielāks, ir vadītāji, kam tas ir mazāks par vidējo.
Līdzīga situācija ir arī Alūksnes novadā. Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte skaidro, ka novadā ir kolektīvu vadītāji, kas saņem 50 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Eglīte ieskicē vēl kādu problēmu, kolektīvu vadītāji noveco un jaunajā paaudzē ar tādu entuziasmu nevar lepoties.
Arī Jurka piekrīt, ka ir bažas, ka tāds entuziasms, kāds bijis līdz šim, noplok. Turklāt Mazsalacā jau vairākus gadus nav mūzikas skolotāja skolā, tas rada bažas, vai spēs nodrošināt procesu. Tā var pazaudēt nākamos dziedātājus lielajos koros, ja skolā nav bijusi iespēja mācīties mūziku un dziedāt.
“Ja mācies augstskolā un stājies budžetā, tu vari izvēlēties, kur dosies vismaz divus gadus strādāt. Varbūt izveidosies pieradums un gribēsi palikt, ja tev ir garantēta laba alga,” vērtē Teterovskis.
Teterovskis bilst, ka diriģentu vidū ir spēcīgi jaunie profesionāļi, bet daudzi maina profesijas profilu, jo diriģenta darbs nav tas, ar kuru var uzturēt ģimeni. Viņš rosina rīkoties līdzīgi kā medicīnā, kur pašvaldība ārstiem nodrošina dzīvojamo platību.
