Vai tiešām esam gatavi to sagraut? Diemžēl šāds satraucošs jautājums šobrīd aktualizējies publiskajā telpā. Valsts budžeta prioritātēs valdība nav iekļāvusi nepilnus piecus miljonus eiro, kas bija paredzēti Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam. Viņi ir svētku kustības galvenais balsts, bet šobrīd viņu atalgojums ir vairāk nekā pazemojošs. Vēl ir cerības, ka Dziesmu svētku nozīmību novērtēs Saeima, kam, pieņemot budžetu, būs jāsaka gala vārds.
ĪSUMĀ:
- 2024. gada kultūras budžeta prioritātēm saņemts mazāks atbalsts.
- Dziesmu svētku kopiena ceļ trauksmi par mūziķu prestiža degradāciju.
- Valdībā jauno kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli novērtējuši kā nepilnīgu, lūdz pārskatīt.
- Algu dēļ uz ārzemēm, tai skaitā kaimiņvalstīm, strādāt dodas arī profesionālie mūziķi. Reti kāds atgriežas.
- Darbinieku atalgojuma problēmas ieilgušas arī muzejos.
- Būtiskākais ieguvums kultūras budžetā – papildu finansējums "Latvijas skolas soma" un lasītprasmes veicināšanas programmām.
Kultūras nozare savām budžeta prioritātēm kopumā saņēmusi mazāku atbalstu nekā citos gados, arguments bijis – nestabilā situācija pasaulē, kas centrā izvirza citas prioritātes.
Diez vai kāds apšaubīs, ka Dziesmu svētki – tas ir ļoti liels, sargājams un kopjams Latvijas dārgums, ar ko arī pamatoti lepojamies un par ko mūs apbrīno pasaulē. Ne velti šo tradīciju pirms 20 gadiem iekļāva UNESCO pasaules nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Arī mūsu valsts to aizsargā ar īpašu likumu.
Taču Dziesmu svētki nav tikai krāšņā svētku kulminācijas nedēļa reizi piecos gados, tas ir dzīvs, ļoti darbīgs ikdienas process, kas notiek mākslinieciskajos kolektīvos, ko vada profesionāli diriģenti, dejotāji un citu nozaru profesionāļi.
Mūziķu profesiju prestižs – degradēts
Patlaban, piemēram, koru un deju kolektīvu vadītāji par darbu ar vienu kolektīvu no valsts saņem nepilnus 40 eiro mēnesī, pārējais finansējums, kā teikts likumā, ir jānodrošina pašvaldībām iespēju robežās, bet – kā atzīst Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs, virsdiriģents Ints Teterovskis – šīs iespēju robežas ir ļoti stiepts jēdziens:
"Protams, ka pašvaldības to arī ļoti dažādi traktē. Ir atsevišķas pašvaldības, kas to veido kā piemaksu pie pašvaldības samaksas, kas arī nekur nav definēta. Mums ir nelielo samaksu piemēri, kad 1. pakāpes, tātad gandrīz augstākās pakāpes kolektīva vadītājs saņem 177 eiro uz rokas pēc nodokļu nomaksas, kur iekšā ir šie maksimums 39 eiro, kas ir šis valsts maksājums, bet tas ir tikai vienam no vadītājiem. Atsevišķas pašvaldības, tagad jau mēs dzirdam, ar Jauno gadu vispār plāno nefinansēt kolektīvu vadītājus."
Vienmēr lepojamies ar koru sasniegumiem pasaulē, jauniešu koris "Kamēr" šajā ziņā izceļas jo īpaši, vēl nesen atgriezies no koncertturnejas Amerikā. Ints Teterovskis stāsta: "Tikko jauniešu koris "Kamēr…" taču bija Bostonā, dziedāja "Celtics" Lielajā arēnā Kristapa Porziņģa pārstāvētās komandas spēles puslaika pārtraukumā. Saprotiet, ka šis koris ir tādā pat atzarā kā jebkurš amatierkoris Latvijā. Atalgojums kora vadītājam Jurģim Cābulim ir tāds pats kā jebkuram kolektīva vadītājam Rīgā, kas ir 400 eiro uz rokas mēnesī. Bet viņa koris ir totālā spice! Protams, mēs to darām aiz entuziasma, aiz gribas, bet, piemēram, bīstamie signāli ir tādi, ka Mūzikas akadēmija šogad nav uzņēmusi nevienu mūzikas skolotāju. Mūziķu profesijas prestižs absolūti tiek degradēts, netiek novērtēts, un automātiski visiem jau liekas, ka tas tā pilnīgi normāli un pašsaprotami."
Lai sakārtotu māksliniecisko vadītāju atalgojuma sistēmu, Kultūras ministrija sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru, nozari un Pašvaldību savienību vairāku gadu laikā izstrādāja vienotu atalgojuma modeli, kas iezīmē kā valsts, tā pašvaldības finansiālo atbildību. Nākamā gada budžeta prioritātēs šim mērķim bija ieplānoti 4,9 miljoni eiro, bet valdībā to neatbalstīja. Tas patiešām nozīmē Dziesmu svētku kustības ļoti nopietnu apdraudējumu, uzsver Ints Teterovskis:
"Tad apsēžamies pie galda visi, lai valdība pasaka, ka šie Dziesmu svētki bija pēdējie, un beidzam! Vai arī, ja nē, nu, tad beidzot saprotiet, kas tā ir par virtuvi, kas tā ir par druvu! Jo tā ir jākopj! To nevar atstāt absolūtā novārtā un tikai ik pa pieciem gadiem uzsvilpt, un tad nu būs baigie svētki!
Tas vistrakākais, ka tagad jau ir sanācis tā, ka tagad mums ir jauna politiskā vadība Kultūras ministrijā, un izrādās, ka Dziesmu svētki ir vienas konkrētas politiskas partijas izvēle. Tajā brīdī mēs tam absolūti nevaram piekrist, jo tā tomēr ir valsts atbildība. Es saprotu, ka tagad kaut kas tiek domāts uz otro lasījumu, bet kur mēs bijām pie budžeta iesniegšanas? Ir jābūt kaut kādai konsekvencei!"
Skaidri pamatotas darba stundas
Valdībā jauno atalgojuma modeli novērtējuši kā nepilnīgu, kas arī bijis arguments to neatbalstīt, skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone: "Mēs esam saņēmuši papildu jautājumus arī no Finanšu ministrijas, kas nozīmē, ka kopīgi ar nozari mums ir jāturpina diskusijas, lai skaidri pamatotu darba stundas, kuras Dziesmu svētku kolektīvu vadītājs pavada, sagatavojot kolektīvu ceļā uz Dziesmu svētkiem, kā arī jāiegūst precīzāki un skaidrāki dati no pašvaldībām par to, kā viņi šobrīd apmaksā Dziesmu svētku kolektīvu atlīdzību, lai mēs varētu apstiprināt šo jauno modeli."
Šobrīd sanāk tā, ka Dziesmu svētku likteni izšķirs Saeima, un tas notiks tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā, jo deputāti šobrīd strādā pie budžeta apspriešanas, un paredzēts, ka otrajā lasījumā budžetu sāks skatīt 7. decembrī.
Dziesmu svētku biedrības pārstāvji jau tikušies gan ar pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem. No pozīcijas partijām līdz šim visatbalstošākā bijusi Zaļo un Zemnieku savienība.
Aizbraukušie neatgriežas
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā trauksmi ceļ arī profesionālie mūzikas kolektīvi, jo zemā atalgojuma dēļ talanti arvien vairāk aizplūst uz ārzemēm. Nu jau arī uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, kur atalgojums ir lielāks. Šobrīd jau situācija Latvijā ir tik kritiska, ka ar tās risināšanu nedrīkst vilcināties ne brīdi – rudens koncertsezonu uzsākot, brīdināja "Latvijas Koncertu" vadītājs Guntars Ķirsis:
"Skaidrs, ka šis jautājums ir jārisina tūlīt, mēs nevaram gaidīt nevienu mirkli. Jūs uzdodat jautājumu – vai mēs redzam, ka kāds te atgriežas? Īstenībā ir tā, ka šobrīd nav neviena, kurš būtu aizbraucis uz ārzemēm un kurš atbrauktu atpakaļ un teiktu, ka gribētu šeit spēlēt. Nebrauks šeit atpakaļ, kamēr mēs nevarēsim viņiem neko reālu piedāvāt."
Kultūras ministrija nākamā gada budžetā bija pieprasījusi papildu 4,4 miljonus eiro profesionālo mūzikas kolektīvu mākslinieku algām, piešķirtā summa ir uz pusi mazāka, kas mūziķu aizplūšanas problēmu neatrisinās – to atzīst arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone:
"Ja agrāk mēs skatījāmies, ka mēs neesam konkurētspējīgi, raugoties uz Austrumeiropas vai Rietumeiropas darba tirgu, tad šobrīd ir ļoti mainījusies situācija Lietuvā un Igaunijā. Igaunijā mūzikas kolektīvu māksliniekiem minimālā likme par darbu ir 1600 eiro, bet Lietuvā – mums ir tādas ziņas – vidējā darba samaksa būs 2000 eiro. Mūsu mākslinieku vidējā darba samaksa šobrīd savukārt ir 1358 eiro. Mēs no nepieciešamajiem 4,4 miljoniem esam ieguvuši 2,3 miljonus, kas ir aptuveni puse no nepieciešamā apjoma, kas mums ļaus palielināt šo mākslinieku darba samaksu, tomēr tā nesasniegs mūsu kaimiņvalstu mākslinieku darba atlīdzību, jo būs tikai 1537 eiro. Līdz ar to mēs redzam, ka arī šī ir liela problēma, kam vajadzēs rast risinājumu nākotnē."
Kultūras ministrijas visbūtiskākā prioritāte budžeta sarunās jau daudzus gadus ir kultūras darbinieku atalgojuma paaugstināšana. Ar mērķi – tuvināt to vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā, bet tas ir grūti sasniedzams mērķis.
Dace Vilsone stāsta: "Kopumā nākamajā gadā prioritārajām nozarēm, piemēram, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, atlīdzības pieaugums ir 10%, bet valsts pārvaldē strādājošajiem un kultūras ministrijas sistēmā strādājošajiem tas atlīdzības pieaugums ir līdzvērtīgs un plānots 6% apmērā."
Arī muzejos valda skumīgs prāts
Skaļāk izskanējušas Dziesmu svētku saimes un profesionālu mūziķu satrauktās balsis, bet – kāda situācija ir citās nozarēs, piemēram, muzejos, to vaicāju Rakstniecības un mūzikas muzeja direktorei Ivetai Ruskulei. Viņa atzina, ka, skatoties uz atalgojuma potenciālo tabulu nākamajam gadam, ir ļoti skumīgs prāts:
"Ņemsim kā piemēru augstas kategorijas krājuma glabātāju. Šobrīd viņš saņem 1010 eiro uz papīra, kas ir nedaudz vairāk par 700 eiro uz rokas, tad ir krājuma glabātāja, kam ir 980 eiro uz papīra un 686 eiro uz rokas, un tas pieaugums, ko mēs varam ar šo budžetu nodrošināt, ir apmēram 40 eiro uz rokas.
Piebildīšu, ka
tie ir cilvēki, kas ir uzkrājuši specifiskas zināšanas un prasmes. Piemēram, spēju lasīt rokrakstus senvācu valodā, kas ir gan Zentas Mauriņas, gan citi rokraksti, tāpat spēju atšifrēt fotogrāfijās redzamās personas un tā tālāk.
Es neticu, ka ar šādu atalgojumu mēs varam pieņemt darbā un nodrošināt ilgstošu labbūtību darba vietā un degsmi par savu darbu, jo ar to jau sen vairs nevar paēst. Cilvēki ir izdeguši, vai nu strādājot vairākās darba vietās, vai nu dzīvojot no viena ātrā kredīta līdz otram, vai nu viņi iet projām pilnīgi uz citām nozarēm, uz privāto sektoru, un tas ir ļoti skumji."
Kā būtiskākos ieguvumus kultūras nozares budžetā Dace Vilsone min programmai "Latvijas skolas soma" piešķirtos papildu 1,4 miljonus eiro, kas nozīmē, ka finansējums uz katru skolēnu palielināsies par aptuveni 40%, katram skolēnam būs atvēlēti 10 eiro līdzšinējo 7 eiro vietā, lai apmeklētu kādu kultūras pasākumu. Tāpat būtisks piešķīrums ir arī 400 000 Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu lasītprasmes veicināšanas programmām.
