Kolektīvu vadītāju algas palielinājums ietilpa Kultūras ministrijas virzītajā 2024. gada budžeta prioritāšu pieprasījumā, taču tas iepriekš neguva Ministru kabineta atbalstu, pavēstīja ministrijā.
Piektdien, 3. novembrī, Kultūras ministrijā tikās Latvijas Nacionālā kultūras centra darba grupa, lai apspriestu tālāko virzību sagatavotajai koncepcijai "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada."
"Mēs redzam, ka jau no 2015. gada kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums nav ticis pietiekami risināts. Līdz ar to kultūras nozarei ir jāapvienojas, lai kopīgiem spēkiem panāktu taisnīgu atalgojumu. Šo finansējumu nevajadzētu atņemt citiem kultūras procesiem, kas arī saistīti ar svētku norisi.
Tam ir jānāk no pārnozaru atbalsta, visai likumdevējai varai parādot, ka mēs apzināmies dziesmu un deju svētku neatsveramo nozīmi latviešu tautas identitātē," sacīja kultūras ministre Agnese Logina.
Latvijas Nacionālā kultūras centra darba grupa tika izveidota 2021. gada 1. februārī. Tajā piedalās pārstāvji no Latvijas Nacionālā kultūras centra, Dziesmu svētku biedrības, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības, pašvaldību kultūras pārstāvji un pašvaldību kultūras centru direktori. Darba grupas sagatavotā kolektīvu vadītāju atalgojuma koncepcija tika iesniegta saskaņošanai 2023. gada jūlijā. Šī koncepcijas versija saņēma iebildumus no Finanšu ministrijas un Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA), tādēļ darba grupa 3. novembrī tikās, lai saskaņotu tālāku procesu koncepcijas atkārtotai virzīšanai.
Darba grupa apsprieda precizējumus koncepcijas jautājumos par atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem, to skaitu un kolektīvu vadītāju noslodzi. Tāpat tika apspriesti darba tiesisko attiecību jautājumi dažādu māksliniecisko kolektīvu ietvaros. Atvērts ir arī jautājums par informācijas klāstu no visām pašvaldībām un kolektīviem, kuras pilnveidošana ļautu faktoloģiski precīzāk vērtēt nepieciešamo finansējumu. Ministre tuvākajā laikā aicinās pašvaldībām sniegt informāciju par kolektīviem piešķirto finansējumu.
Kultūras ministrija vērš uzmanību uz to, ka kolektīvu vadītāju atalgojumam valsts budžeta mērķdotācijai piešķirtais valsts budžeta finansējums kopš 2015. gada ir palielinājies tikai par 26,6%. Šīs mērķdotācijas bāzes summa vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam gadā nepārsniedz 420 eiro, līdz ar to mēneša bāzes summa ir 35 eiro.
KONTEKSTS:
Oktobra beigās Latvijas diriģentu asociācija publicēja atklātu vēstuli, ko adresēja valdībai. Asociācijas ieskatā nozares izstrādātais kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis Kultūras ministrijai neesot prioritāte, kādēļ nākamie dziesmu un deju svētki ir apdraudēti.
Kā norādīja diriģenti, tad šobrīd dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par darbu vienā kolektīvā no valsts saņemot 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tas ietver gan koru, gan deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtējorķestru vadītājus. Savukārt pārējie dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošinot pašvaldības, un tas var būtiski atšķirties.
Ar svilpieniem un "Gaismas pils" dziedāšanu, prasot algu celšanu, 2. novembrī sākās Dziesmu svētku izvērtēšanas konference.
Dziesmu un deju svētku konferenci atklāja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Jautāta, vai nākamā gada budžetā prioritātēs ir iekļauts Dziesmu un deju svētku ikdienas procesam nepieciešamais finansējums, ministre skaidru atbildi nedeva, vien minēja, ka turpināsies darbs pie tā. Auditorija ar šo atbildi nebija mierā, un cilvēki ar skaļām ovācijām pauda savu neapmierinātību, pēc kā visi zālē esošie dalībnieki piecēlās kājās un sāka dziedāt Jāzepa Vītola "Gaismas pili".
3. novembrī notika kultūras ministres rosināta tikšanās ar Latvijas Nacionālā kultūras centra darba grupu, lai apspriestu tālāko virzību sagatavotajai koncepcijai "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada."
