Kultūršoks

Kultūršoks: „Vai tiks atļauta apbūve Lielajos kapos?”

Kultūršoks

Kultūršoks: «Jaunā datu regula - drauds žurnālistiem, fotogrāfiem, kinodokumentālistiem?»

Kultūršoks: «Kāpēc Rakstniecības un Vēstures muzejiem gadiem nav savu māju?»

Sens gleznojums un tiesvedība kavē rakstniecības un vēstures muzeju Jurģus

Divi nozīmīgi valsts muzeji – Rakstniecības un mūzikas muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuri mājvietu līdz šim bija raduši Pils laukumā, jau vairākus gadus ir spiesti uzturēties pagaidu telpās.

Finansējums remontam atrasts, taču izmantot nevar

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) telpas prestižajā vietā pretī prezidenta pilij tiek remontētas jau teju trīs gadus. Strīda un tiesvedības dēļ starp būvniekiem un Valsts nekustamajiem īpašumiem darbi šeit ir apstājušies vairāk nekā gadu, un muzeja nākotne ir pilnīgi neskaidra.

Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijai Kultūras ministrijas sākotnēji piesaistītie aptuveni četri miljoni Eiropas fondu finansējuma aizgāja gar degunu.

Ēkas pārvaldītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – lauza līgumu ar būvnieku pēc tam, kad tas pieprasīja pagarinājumu. Būvniecību uzsākot, ēkā atklājās dažādi iepriekš nezināmi faktori.

Būvnieku “PMK” un “BBA” pārstāvis Ivo Čerbakovs “Kultūršokam” jau stāstīja, ka tika pieļauta fundamentāla kļūda, jo ēkai pirms tam netika veikta tehniskā izpēte.  

Būvnieks tiesā apstrīdēja ''Valsts nekustamo īpašumu'' (VNĪ) lēmumu lauzt līgumu. Visi darbi, gaidot atrisinājumu, ir apstājušies. Lai gan būvnieks piedāvā divus variantus mierizlīgumam, kas paredz gan to, ka, saņemot maksu par padarīto, viņi pamet objektu, gan to, ka “PMK” un “BBA” turpina iesāktos darbus, VNĪ nevienam no šiem  risinājumiem nav gatavi.

VNĪ valdes locekle Līga Ermane stāsta: “Viena no alternatīvām ir sarunu procedūra, bet tā nav vienīgā.” Viņa arī piebilst, ka nākamais tiesvedības process solās būt jūnijā, līdz ar to šis tiek turēts kā viens no rūpju objektiem, kuros nepieciešams virzīties uz priekšu. Tomēr šī alternatīva pašreiz neizskatoties visizdevīgākā Latvijas valstij.

Kultūras ministrijā apstiprina, ka finansējums muzeja ēkas rekonstrukcijai ir atrasts valsts budžetā un brīdis, kad to beidzot varēs izmantot, atkarīgs tikai no ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''.

“Ir ļoti bēdīgi, ka situācija ir ievilkusies tik ilgi ar to, ka muzejs netiek atpakaļ savās telpās...” komentē Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone. “Mēs jau saprotam, ka šis termiņš netiks realizēts. Mēs gaidām, kādi būs risinājumi nākotnē.”

Tikmēr Rakstniecības muzejs turpina mitināties bijušās zivju fabrikas “Kaija” telpās, kur glabājas muzeja nenovērtējamais krājums. Izstāžu telpu muzejā nav.

Par spīti tam muzejs tomēr piedalīsies arī Muzeju naktī. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule stāsta: “Rakstniecības un mūzikas muzejs pēc kāda ilgāka laika piedalīsies Muzeju naktī šeit pat, savas pagaidu mītnes pagalmā. Mēs mēģināsim samontēt bērnību. Apmeklētāji varēs iejusties radošo personību bērnības sajūtās un tajā, ko viņi ir radījuši.”

Bez izstāžu telpām palikušais muzejs rīko nelielas ceļojošas izstādes, kamēr lielo izstāžu un ekspozīciju plāni ar katru pārcelto termiņu jāpārstrādā no jauna.

“Šinī brīdī nekur nav vietas, kur varētu teikt, ka te ir mūsu teritorija, te nāks apmeklētāji,” atklāj Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Māra Eņģele. “Mums nav,  kur divus cilvēkus nosēdināt Tērbatas ielā.”

Pasākumus muzeja darbinieki rīko “Birojnīcā”, un, kā norāda Eņģele, patlaban Rakstniecības un mūzikas muzejs ir “muzejs bez muzeja.”

Ruskule pastāstīja, ka pēdējais termiņš, kad muzeja telpām Pils laukumā saskaņā ar valdības rīkojumu vajadzēja būt gatavām, ir 2018.gada  31.oktobris. Taču šobrīd viss process ir iestrēdzis tiesvedībā, un muzeja darbiniekiem, kas šobrīd ir situācijas ķīlnieki, atliek vien cerēt uz VNĪ spēju šo problēmu atrisināt un ļaut muzejam izkļūt no šīs profesionāli pazemojošās situācijas.

Vēstures muzeja remonts aizkavējies kultūrvēsturisku vērtību dēļ

Savukārt Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) kopš ugunsgrēka Rīgas pilī atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32, kur savulaik atradās Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un vēstures fakultāte. Solītais pagaidu stāvoklis velkas nu jau četrus gadus, un galu tam diemžēl neredz.

Arī grandiozā izstāde “Latvijas gadsimts”, kas tapusi Vēstures muzeja speciālistu vadībā un ir 68 Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, sākotnēji tikusi paredzēta muzeja telpām Rīgas pilī, nevis pagaidu telpām Brīvības bulvārī.

LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte stāsta: “2014.gada maijā mēs šeit iegājām uz pāris gadiem līdz brīdim, kad būs atjaunota Rīgas pils.”

Tāpēc telpas muzeja vajadzībām pielāgotas minimāli. Taču galvenais iemesls, kas traucē muzeja darbībai, ir nelielās telpas. “Muzejs, kurš vairākus gadus dzīvo bez apmeklētājiem, zaudē tos vispār,” ir pārliecināta Zeibārte.

Kamēr izstādēm Vēstures muzejs pielāgojis pašaurās telpas Brīvības bulvārī, tā krājums novietots necilā namā Lāčplēša ielā. Muzeja direktors Arnis Radziņš par šo vietu nav sajūsmā, bet ar lepnumu izrāda tā kolekciju, kas tiek turēta kaujas gatavībā, lai jebkurā mirklī varētu pārcelties uz jauno krātuvi Pulka ielā. Viņš stāsta, ka bijis grūti prognozēt, cik ilgi muzejs atradīsies pagaidu telpās Brīvības bulvārī.

Muzeja vēsturiskās telpas Rīgas pilī vēl nemaz netiek rekonstruētas.

Tiesa, kavēšanās iemesls ir cienījams – izpētes procesā zem daudzajām apmetumu kārtām atklāti vairāki dārgumi, tostarp sienu gleznojums no vēlajiem viduslaikiem.

Lai saglabātu unikālās kultūrvēsturiskās liecības, šobrīd ir jāizstrādā veicamo darbu grafiks, tāpēc  LNVM ar atgriešanos nāksies pagaidīt.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Līga Ermane skaidro, ka strādājot ar lielu pietāti, taču paralēli tās ēkas daļas, kuras nav rūpīgi jāizpēta, tiek atjaunotas.

Muzeju krājumiem telpas atrastas

Kamēr RMM un LNVM mājvietas ir iestrēgušas nenosakāmā rekonstrukcijas stadijā, vismaz šo muzeju krājumiem pēc gada būs modernas telpas Pulka ielā 8.

“Diemžēl sapnis daļai doties uz Pils laukumu 2 un daļai – uz Pulka ielu 8 tuvākajā laikā nepiepildīsies, un mēs visi vienoti dosimies uz Pulka ielu 8, lai kopīgi strādātu, turpinātu radīt komunikācijas projektus,” skaidro Ruskule un piebilst, ka risinājumu problēmai ar izstāžu telpām vēl gaida.

Savukārt Māra Eņģele atzīst: “Es arī ne īsti piekrītu šai mūsu pašu pozīcijai, ka pacietīgi tikai gaidīsim, jo muzeju cilvēki ir totāli pacietīgi. Viņi ir tik pacietīgi, ka gaida, noveco un beigās nomirst.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti