Panorāma

Vārdu karš starp Eiropas Savienību un Minsku

Panorāma

Panorāma

Kongresu nams – nacionālā vai Rīgas koncertzāle?

Rīgas dome līdz gada beigām gaida lēmumu, vai akustisko koncertzāli izvietos Kongresu namā

Līdz gada beigām jābūt skaidrībai, vai akustisko koncertzāli izvietos Kongresu namā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").

ĪSUMĀ:

  • "Rīgas nami" paziņoja, ka turpinās projekts par Kongresu nama pārveidi par Kronvalda koncertzāli.
  • Rīgas dome: notikusi komunikācijas kļūda; "Rīgas nami" nebija saņēmuši pēdējo informāciju. 
  • Joprojām notiek sarunas par iespēju Kongresu namu pārbūvēt par akustisko koncertzāli.
  • Rīgas dome apsolījusi apturēt Kongresu nama pārbūvi, ja valdība izlems, ka akustiskā koncertzāle būs Kongresu namā.
  • KM izvērtēja trīs iespējamās novietnes; no tām Rūpniecības preču tirgus vairs netiek izskatīts kā apsverams pretendents.
  • Ja neizdosies rast nepieciešamos kompromisus ne Kongresu namā, ne Andrejostas teritorijā, KM izskatīs arhitektu piedāvātos "pusfinālistus".

Lai gan SIA "Rīgas nami" pirmdien, 8. novembrī, paziņoja, ka turpinās projekts par Kongresu nama pārveidi par Kronvalda koncertzāli, Andersone uzsvēra, ka vēl notiek sarunas par iespēju Kongresu namu pārbūvēt par akustisko koncertzāli.

Andersone norādīja, ka notikusi komunikācijas kļūda un "Rīgas nami" vēl nebija saņēmuši pēdējo informāciju. 

Pagājušajā nedēļā piektdien notikusi sanāksme Kultūras ministrijā, kurā tika izskatīti divi iespējamie Kongresu nama pārbūves varianti. Viens vienkāršāks, bet otrs, kura laikā pārbūve varētu skart arī ārtelpu blakus Kongresu namam un arī daļu pazemes autostāvvietas.

Viņa atgādināja, ka Rīgas dome ir apsolījusi apturēt Kongresu nama pārveides procesu, par kuru informēja "Rīgas nami", ja valdība izlems, ka akustiskā koncertzāle būs Kongresu namā.

Viņa uzsvēra, ka līdz Ziemassvētkiem par to būtu jābūt skaidrībai.

Savukārt Kultūras ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka, vadoties pēc Latvijas Arhitektu savienības ieteikuma, tiek veikta triju Nacionālajai akustiskajai koncertzālei piemērotāko novietņu – Andrejsalas, Rīgas Kongresu nama un Rūpniecības preču tirgus teritorijas – izpēte.

"2020. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par koncertzāles būvniecību novietnē Elizabetes ielā 2. Pēc asām diskusijām par lēmuma pieņemšanas straujumu Kultūras ministrija vērsās pie Arhitektu savienības ar aicinājumu nākt klajā ar konsolidētu viedokli par koncertzāles iespējamo novietni Rīgā. Rezultātā visas pirmajā trijniekā ietvertās novietnes ir ar atšķirīgiem apgrūtinājumiem un kompromisu meklējumiem. Tā, piemēram, pēc sarunām ar Rīgas domi Rūpniecības preču tirgus vairs netiek izskatīts kā apsverams pretendents, jo pilsētai ir citi konkrēti plāni šajā teritorijā. Saskaņā ar panākto vienošanos ar Rīgas domes pārstāvjiem, Kultūras ministrija veica padziļinātu pētījumu par Kongresu namu. 5. novembrī pie sarunu galda aicināju pilsētas mēru un domes koalīciju, lai iepazīstinātu ar pētījuma rezultātiem un turpinātu diskusiju par iespējām īstenot koncertzāles projektu Kongresu namā. Jautājumā par koncertzāles būvniecību vairs apstāties nedrīkstam!

Ja neizdosies rast nepieciešamos kompromisus ne Kongresu namā, ne Andrejostas teritorijā, Kultūras ministrija secīgi izskatīs piedāvātā otrā trijnieka novietnes,

kurā ierindotas šādas lokācijas - AB dambis, Elizabetes 2 un Raņķa dambis," uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Pēc KM paustā, 26. oktobrī Rīgas Kongresu nama padziļinātais izvērtējums tika nosūtīts Rīgas Domei. 5. novembrī notika Kultūras ministrijas un Rīgas domes pārstāvju tikšanās, kurā klātesošie tika iepazīstināti ar izvērtējuma secinājumiem, SIA "Nams" izstrādātajiem priekšlikumiem Rīgas Kongresu nama iespējamajai paplašināšanai, kā arī pastāvošajiem tehniskajiem un tiesiskajiem paplašināšanas ierobežojumiem. Rīgas dome apņēmās iespējami īsā laikā izvērtēt SIA "Nams" izteiktos priekšlikumus paplašināšanai un apzinātos paplašināšanas ierobežojumus, savukārt KM – runāt ar arhitektūras profesionāļiem par Rīgas Kongresu mana pārbūves ieceres tālākas attīstīšanas iespējām.

Izpētes rezultātā tika secināts, ka kopējā koncertzālei nepieciešamā platība nav ietilpināma Rīgas Kongresu nama esošajās platībās, tomēr to iespējams nodrošināt, ēku pārbūves ietvaros paplašinot. Kopējā izpētē aprēķinātā iegūstamā Rīgas Kongresu nama telpu platība ir 12 621 m2, bet koncertzālei nepieciešamā – 15 000 m2. Būtiskākais – bez ēkas pārbūves Lielās zāles apjomā nevar nodrošināt 1300 vietas, nav iespējams pilnvērtīgi izvietot Mazās zāles telpu kompleksu, radot loģisku un funkcionāli saistītu Mazās zāles telpu savienojumu ar Lielo zāli un palīgtelpām, problēmas ar ārējo loģistiku. Izpētē arī norādīts, ka koncertzāles ietilpināšana Rīgas Kongresu nama teritorijā varētu būt iespējama (bet – ar kompromisiem telpu daudzumā un specifikācijā, kā arī iekšējā un ārējā loģistikā), ja tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama paplašināšana. KM arī uzsvēra, ka paplašināšanas jautājums nav viennozīmīgi vērtējams, ņemot vērā Rīgas kongresu namam noteikto kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statusu, Rīgas kongresu nama atrašanos pilsētas apstādījumu teritorijā ar būtisku ekoloģisko, telpisko un kultūrvēsturisko nozīmi, kā arī ņemot vērā nepieciešamību pārvietot zem Rīgas Kongresu nama teritorijas esošos maģistrālos elektroapgādes inženiertīklus.

Mūzikas padome 27. oktobrī, iepazīstoties ar SIA "Nams" veikto izpēti par Kongresu namu, lēma – nams Krišjāņa Valdemāra ielā 5 ir ietverams starp turpmāk izskatāmajām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm. Obligāts Mūzikas padomes nosacījums – Rīgas Kongresu nams ir paplašināms, lai Lielo zāli tajā varētu izvietot pilnā apjomā un arī nodrošināt pietiekamu platību tehniskajām telpām un mēģinājumiem.

KONTEKSTS:

Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.

Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.

LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums apzināt projekta īstenošanas izaicinājumus katrā no trim izvirzītajām novietnēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt