Rietumvalstis līdz pēdējam ticēja, ko saka Krievija, un tā bija liela kļūda. Diriģents Normunds Šnē pret karu Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Man šķiet, ka rietumvalstis līdz pēdējam ticēja, ko saka Krievija, un tā bija liela kļūda, jo mēs no vēstures zinām, ka Krievija melo daudz un tas ir gandrīz vai viņas pašpasludināts stils, ar ko viņi veido attiecības ar pārējo pasauli," komentējot Krievijas uzbrukumu Ukrainai, sacīja diriģents, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.

"Es nevaru izlikties par aukstasinīgu varoni un izlikties, ka galvā viss ir mierīgi, jo, protams, ka man prātā nenāca, ka mēs ar jums piedzīvosim šādu dienu, kad šeit pat blakus, ar roku sasniedzamā attālumā, notiek reāls karš," sajūtās par notiekošo Ukrainā dalījās diriģents Normunds Šnē. "Protams, ka ir satraukums un domas šaudās galvā, un nekāds iekšējais miers nav iespējams, jo mēs kā mākslinieki uztveram visu notiekošo mazliet asāk un nervozāk. Protams, ka šāda veida notikumi noskaidro lietas pasaulē. Man šķiet, ka rietumvalstis līdz pēdējam ticēja, ko saka Krievija, un tā bija liela kļūda, jo mēs no vēstures zinām, ka Krievija melo daudz un tas ir gandrīz vai viņas pašpasludināts stils, ar ko viņi veido attiecības ar pārējo pasauli. Protams, ka man ir drusciņ sarūgtinājums par visu Rietumu pasauli, kas reaģē nepietiekami adekvāti, un man šķiet, ka tas virziens, kādā gājusi Eiropa visus pēdējos gadu desmitus, un kā viss šeit attīstās, šī tendence pēc materiālās pasaules labumiem un naudas pelnīšanas, un nespējas saprast lietas, kā attīstās šīsdienas pasaule, tas arī ir rezultāts, ko mēs tagad šajās dienās piedzīvojam."

Mūziķis arī atzīmēja: "Vēl man šķiet, ka mūsu valstī ne visai veicas ar tām personām, kas ir tās priekšgalā, jo šādi notikumi parāda to spēju, kas tad ir līderis, kādas ir viņa spējas, pārliecība, mugurkauls.

Man ir ļoti žēl, ka Ukraina ir atstāta viena, un tās ir ukraiņu karavīru asinis, kas līst reālā kaujas laukā šobrīd.

Protams, mēs visi esam domās kopā, bet vai tas var ko palīdzēt, neesmu pārāk drošs, jo ir zināma nedrošība un neizpratne par to, kas varētu notikt vēl tālāk. Es uzdrīkstēšos teikt, ka krievi ir superneprognozējami. Un sakarā ar to, ka šī valsts nav metama pār vienu kārti, jo arī tur cilvēki ir noskaņoti ļoti dažādi, nekādā ziņā šobrīd kaut kāds prognozes nav iespējams pateikt, kā šī situācija attīstīsies. Līdz ar to sajūtas nav pārāk pārliecinošas un mierīgas."

Vaicāts, ko šajā situācijā var darīt kultūras nozarē strādājošie, Šnē atbildēja: "Es īstenībā nezinu, no tā nekas nemainīsies, ja kāds neaizbrauks koncertā uz Krieviju, lielās līnijās tam nav nekādas nozīmes, tas, ka mēs ar savu attieksmi un enerģiju varam varbūt vismaz apliecināt savu nostāju, jā, tas ir svarīgi, bet tīri praktiskā ziņā es nedomāju, ka tam ir kāda sevišķa nozīme."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti