Sākoties Covid-19 pandēmijai un ar to saistītajiem ierobežojumiem, Rača uzņēmums neesot pieprasījis kompensācijas no valsts. Apgrozījums gan kritās.
Viņš gan atzina, ka, iespējams, nemaz nebūtu kvalificējušies atbalsta saņemšanai. Turklāt par atbalsta principiem esot būtiskas domstarpības ar kultūras ministru.
“Mēs uzskatam, ka ir jāatbalsta tie, kuri ir reāli spēlētāji šajā biznesā, kuri dod darbu citiem, maksā lielākus nodokļus un ir lielāki zaudētāji,” sacīja Račs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no valsts negrib neko, bet grib strādāt pats. “Viss, par ko es cīnos un arī mani draugi un biedri, lai mums būtu iespēja pašiem strādāt un nebūtu nekas jāprasa no valsts,” piebilda mūziķis.
Viņš zināja stāstīt, ka grāmatizdevēji lielā mēra atkarīgi no valsts finansiāla atbalsta un dzejas grāmatas nereti iznāk ar kultūrkapitāla fonda atbalstu. “Kad tās nonāk plauktos blakus manai grāmatai, par kuru es pats esmu samaksājis, tad man ir mazliet sajūta, ka mums ir negodīga konkurence. (..) Šī subsidēšana mūzikā un kultūrā ir neviennozīmīga,” sacīja Račs.
