Pujātu dzimta dāvina Latgales kultūrvēstures muzejam apjomīgu keramikas kolekciju

Latgales kultūrvēstures muzejs saņēmis apjomīgu un nozīmīgu keramikas dāvinājumu. Apmēram 300 keramikas vecmeistaru un mūsdienu šī amata pratēju darbus. Dāvinājumu veido Pujātu dzimtas keramikas kolekcija, ko muzejam nodeva Jāņa Pujāta māsas dēls Mārtiņš Kronis.

Pujātu dzimta dāvina Latgales kultūrvēstures muzejam apjomīgu keramikas kolekcijuLāsma Zute
    Latgales kultūrvēstures muzeja saņemtais keramikas dāvinājums atrodas sapakots kartona kastēs. Dāvinājums saņemts no mākslas zinātnieka, Latgales keramikas teorētiķa Jāņa Pujāta māsas dēla - Mārtiņa Kroņa. Lai dāvinājumu varētu apskatīt, tas tiek prātīgi izpakots.

     

    Latgales kultūrvēstures muzeja Krājuma nodaļas vadītāja speciāliste Evita Kozule atzīst, ka gaidāms apjomīgs darbs. Keramikas izstrādājumi jāapstrādā, jāattīra no putekļiem, jāizvērtē, kuriem traukiem būs nepieciešama restaurācija.

    "Ir dažādas nelielas lauskas, piemēram, šim svečturim var redzēt, ka viņš ir nedaudz ieplīsis, pēc tam būs jāskatās, vai kāda no tām lauskām atbilst kaut kādam no traukiem, vai viņu kaut kādā veidā varēs restaurēt," stāsta Kozule.

    Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālisti kopā ar Mārtiņu Kroni, saņemot Pujātu dzimtas keramikas kolekcijas dāvinājumu

    Dāvinājums ir Pujātu dzimtas keramikas kolekcija, kura pamatu veido Latgales keramikas attīstītāja, keramikas teorētiķa Jāņa Pujāta apkopotie Latgales keramiķu darbi.  Tajā ir arī paša Jāņa Pujāta māsas Gabrielas Krones un viņas dēla Mārtiņa Kroņa veidotā keramika. Mārtiņš Kronis atzīst, ka dāvinājums muzejam ir pašsaprotams solis.

    "Šo kolekciju Jānis Pujāts vāca, nevis lai priecētu tikai savas acis, bet lai varētu nodot tālāk to citiem, kas varētu mācīties no vecmeistariem un priecāties.

    Vienkārši tajā laikā, kad Jānis Pujāts aizgāja aizsaulē, tikko bija sākusies atmoda un politiskā situācija bija nestabila, un viņš nepaguva izdarīt to, ko es viņa vietā izdarīju”, norāda Mārtiņš Kronis.

    Jānis Pujāts tiek dēvēts par Latgales keramikas atdzimšanas krusttēvu. Viņš ir arī tas, kurš iedibināja ikgadējo pasākumu "Latgales keramikas dienas", kas Rēzeknes novadā un Latgales kultūrvēstures muzejā notiek vēl šodien. Tajās liela nozīme ir arī teorētiskajiem lasījumiem par tautas lietišķās mākslas jautājumiem.

    "Jāņa kolekcija sāka veidoties 40. gadu beigās. Tas bija tas laiks, kad Latgales podniecība tika pielīdzināta par rūpalu un tika aplikta ar tiem nenormālajiem nodokļiem,

    un Pujāts Jānis sāka cīnīties, ka tas ir mūsu kultūras mantojums un ka tā ir māksla, ne komercija, un viņš vāca šos darbus, lai varētu parādīt Mākslinieku savienībā, ka tā ir tautas māksla, nevis vienkārši kaut kāds rūpals," stāsta Mārtiņš Kronis.

    Mārtiņš Kronis dāvina Latgales Kultūrvēstures muzejam Alfeja Bromulta gleznu “Jānis Pujāts”, kas piederējusi Jāņa Pujāta māsai Gabrielai Kronei

    Dāvinājumā ir tādu vecmeistaru vārdi kā Ādams Kāpostiņš, Polikarps Čerņavskis, brāļi Riuči, Polikarps Vilcāns, Zagorsku un Ušpeļu dzimta. Tāpat kolekcijā ir tādu meistaru darbi, kas līdz šim muzeja krājumā nemaz nav bijuši, vai šo keramikas autoru darbi ir nelielā apjomā, kā Jānis Dubovkis, Antons Peipāns un vēl citi. Dāvinājums papildinās jau esošā muzeja keramikas darbu kolekciju.

    "Mums varētu būt divi ar pusi tūkstoši, mēs uzskatām, ka tā ir lielākā Latvijā. Un zinātnieks Jānis Pujāts vienmēr vēlējās saglabāt šīs tradicionālās formas, siluetus, krāsas, ornamentus, saglabāt un nodot no paaudzes uz paaudzi," stāsta muzeja galvenā krājuma glabātāja Ināra Krancāne.

    Latgales kultūrvēstures muzejs dāvinājumā saņēmis ap 300 keramikas izstrādājumiem, kas veidoti vecmeistaru raksturīgajās formās, ornamentos, glazējumā.

    Pateicoties šim dāvinājumam, muzeja krājumā nu jau būs apmēram 2800 keramikas darbu liela kolekcija, kas spilgti ataino Latgales keramikas attīstību un pārmaiņas gan Latgales keramikas kopainā, gan katra autora individuālajā rokrakstā.

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti