Ilggadējā, bet tagad pensionējusies latviešu valodas skolotāja Veneranda Andžāne teic, ka galvenais iemesls, kāpēc viņa ir lēmusi rīkot šo atceres pasākumu – vēlme, lai jaunā paaudze zina un atceras savas tautas izcilas personības. Tā kā Raiņa un Aspazijas gadā ir liela dzejniekiem veltītu pasākumu konkurence, Andžānes kundzes rīkotais konkurss izskatījās pavisam pieticīgs.
"Bija sākumā domāts pavisam citādāk, bet [vienlaikus] trīs republikas mērogā lielie pasākumi Rēzeknē vien," taisnojas pasākuma organizētāja Veneranda Andžāne. "Daudz kas iecerēts un bērni nevar saplosīties gabalos, tie aktīvie bērni. Bija domāts ļoti dziļš un pamatīgs konkurss, ar lielām visādām apbalvošanām un daudz ko, bet solījumi ir solījumi, un ir reālā dzīve. Taču skolēni ir atbraukuši un ir ļoti rūpīgi gatavojušies."
Alsviķu arodskolas audzēkņi savā uzvedumā “Ņemot un dodot”, kura pamatā ir Raiņa un Aspazijas dzeja, izmantojuši vairākus mākslas žanrus. Ņemot vērā, ka arodskolas audzēkņi ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, iespēja uzstāties citā vidē, ārpus savas skolas sienām kļuvusi par jauku un patīkamu piedzīvojumu.
"Ir tā, ka citādais, savādākais, atšķirīgais ne vienmēr īsti, lai arī mēs kā gribētu teikt, iekļaujas tajā, ko mēs uzskatām par pareizo," spriež Alsviķu arodskolas direktores vietniece sociālās rehabilitācijas darbā Astrīda Bētere. "Tajā uzvedumā “Ņemot un dodot” Raiņa un Aspazijas piemiņai, ko mēs atvedām, faktiski pavisam nelielajos tekstos mēs mēģinājām ielikt arī savu problēmu, ka mēs ņemam no apkārtējās pasaules labestību un dodam labestību."
Neierasta Raiņa un Aspazijas dzejas interpretācija izskanēja radošā un jautrā izrādē “Vēlreiz par pasaciņu” Ludzas novada bērnu un jauniešu centra “Kustību teātris” meiteņu izpildījumā.
