Pasniegs «Boņuka» balvas spilgtākajiem latgaliešu kultūras notikumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Svētdien Latgales vēstniecībā Gors notiks latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija, godinot aizvadītā gada spilgtākos notikumus, sasniegumus un personības, kas popularizējušas latgaliešu kultūru un valodu. Māla Boņuka statuetes tiks pasniegtas jau 12. reizi. Portālā LSM.lv balvas pasniegšanu varēs vērot tiešraidē.

Pasniegs «Boņuka» balvas spilgtākajiem latgaliešu kultūras notikumiem
00:00 / 05:07
Lejuplādēt

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” svinīgā ceremonija, kuru šogad vadīs "Ghetto Games" personība Lauris Zalāns un ārsts un hip-hop mākslinieks Armands Buļs, solās būs interesanta. Kopumā šogad tika iesniegti 80 pieteikumi, no kuriem žūrija izvirzīja 30. Šogad žūrijas sastāvs, salīdzinot ar citiem gadiem, bija vislielākais – 52.

“Man liekas, ļoti objektīvs vērtējums, jo žūrijas locekļi bija gan cilvēki, kas ikdienā darbojas latgaliešu kultūrā, gan cilvēki, kam tas bija pilnīgs jaunums, kas visu skatījās ar tādu svaigu skatu. Dažādu jomu pārstāvji gan žurnālisti, gan mūziķi, gan režisori”,” uzskaitīja Ilona Rupaine Latgales vēstniecības Gors mākslinieciskā vadītāja, viena no balvas organizētājām.

Jau šovakar būs zināms, kuri 10 saņems “Boņuka” balvas. Kā norādīja Rupaine, bija nominanti, par kuriem žūrijas vērtējums bija vienprātīgs. Domas arī dalījās, šajos gadījumos visu noteica, matemātiski rēķinot kopā punktus.

“Es teiktu, ka bagāts gads, un, kas priecēja un nav ierasti, ka ļoti liels skaits bija literatūrā iesniegto projektu. Un prieks, ka mēs pagājušajā gadā pamainījām vērtēšanas procedūru, ka mums vairs nav vērtēšana nominācijās, bet kopumā desmit spilgtākie notikumi,” stāstīja Rupaine.

Vienu no balvas saņēmējiem zinām jau šobrīd, tā ir balva par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Un to šogad saņems tēlnieks Indulis Folkmanis. Viņa dzimtā puse ir Zemgale, taču visu aktīvo un radošo darba mūžu tēlnieks dzīvoja un strādāja Daugavpilī, kur tika nosūtīts, beidzot Latvijas Mākslas akadēmiju. Indulis Folkmanis telefonsarunā pirms svinīgās pasniegšanas ceremonijas pastāstīja par sajūtām, uzzinot, ka saņems Boņuka balvu.

Indulis Folkmanis
Indulis Folkmanis

"Es atceros no lieliem vīriem, kas kādreiz teica, ka nekad nevajag atgriezties tur, kur esi bijis laimīgs, un Latgalē es biju laimīgs - ar draugiem, ar darbiem, un tā man radošais mūžs pagāja," stāstīja Folkmanis.

Indulis Folkmanis kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu mācījās akadēmijā. Kopā ir nostaigāti ilgi, radoši gadi, pastāstīja Indulis Folkmanis. Viens no kopīgajiem darbiem – atjaunots piemineklis Rēzeknē “Vienoti Latvijai”.

“Ziniet, dzīvē kaut kā ir bijuši dažādi pagodinājumi, bet Boņuku tas ir kaut kā savādāk, varbūt sirsnīgāk. Tas ir no Latgales, tas nav no valdības, no kaut kādām augstām instancēm, tas ir no Latgales. Tā man tas uzraksts vienmēr nāk prātā, lai visiem būtu tā, ka esam – “Vienoti Latvijai” un latgalieši, lai ir stipri Latgalē,” stāstīja Folkmanis.

Pēc viņa teiktā, dzīvē piedzīvotās atmiņas pietiek gan viņa mūžam, gan arī mazbērnu. Indulim Folkmanim ir 80 gadu, un no izvirzītajiem mūža balvas saņēmējiem nevienam neradās jautājumi par tēlnieka kandidatūru.

“Tiešām tas bija mūža ieguldījums Latgales kultūrā, man liekas, ka tur nebija šaubu, jo pāri par piecdesmit gadiem viņš ir nodzīvojis Latgalē, viņš ir pats zemgalietis no Vecumnieku pagasta. Un lielākā daļa viņa aktīvā mūža pagāja Daugavpilī, kur viņš bija gan pilsētas galvenais mākslinieks, kur viņš organizēja mākslinieku kopu, pēc tam bija aktīvs tās dalībnieks visus gadus, un, protams, viņa nozīmīgais ieguldījums tēlniecības jomā, ” uzsvēra Rupaine.

Šogad Boņuka balvai tika pievērsta pastiprināta uzmanība saistībā ar finansējuma problēmām. Organizētāji nesaņēma atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda, un to uzzināja vien aizvadīta gada nogalē, taču ar šo atbalstu bija rēķinājušies. Kā minēts jau arī iepriekš Latvijas Radio, minimālā summa pasākumam, kas nepieciešama, ir 18 tūkstoši eiro. Organizētāji atzīst, ka šis lēmums ir ļāvis apjaust, ka ir jādomā, kā balvai pastāvēt turpmāk. Un šogad līdzekļi tika atrasti, vairāk finansiāli iesaistoties pašvaldībām, 5000 eiro piešķīra Kultūras ministrija, savukārt daļa no izdevumiem tiks segta no biļešu ieņēmumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti