Kultūras ziņas

Kultūras vide Kuldīgā attīstās

Kultūras ziņas

Krāsu festivāls Lucavsalā

Vai koncertzāles «Rīga» likteni izlems tiesa?

LZA un Millers tiesāsies par koncertzāles «Rīga» līguma laušanu; IZM aicinās uz kompromisu

Jau vēstīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde nolēmusi no 1.septembra lauzt līgumu ar producenta Jura Millera koncertzāli „Rīga”, kas pērn sāka darbu ilgi neizmantotajās akadēmijas pirmā stāva telpās. Abas puses pārmet viena otrai līgumā noteikto saistību nepildīšanu un koncertzāles tālāko likteni plāno risināt tiesas ceļā.

Kad Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmajā stāvā pērn durvis vēra koncertzāle „Rīga”, daudzi bija pārsteigti par šādas telpas eksistenci, jo kopš ugunsgrēka 70.gadu sākumā tā bija stāvējusi neizmantota un sliktā stāvoklī. Līgumu par zāles izmantošanu uz 10 gadiem LZA noslēdza ar producentu Juri Milleru, bet tagad nolēmusi līgumu lauzt.

„Lēmuma pamatā ir līguma noteikumu neizpilde, proti, maksājumu par šīs zāles īri, kuri netiek veikti. Rezultātā sadarbība ar „Rīgas” koncertzāli nes zaudējumus Latvijas Zinātņu akadēmijai, kas ir valsts institūcija, un tātad nes zaudējumus arī valstij,” skaidro Valdis Kampars.

Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Valdis Kampars gan nenosauc precīzu summu, kādu koncertzāle „Rīga” ir parādā, taču uzsver: parāds ik mēnesi pieaug. Par to pilnīgi pretējās domās ir koncertzāles „Rīga” valdes loceklis Juris Millers, norādot, ka akadēmija bija apņēmusies pakāpeniski kompensēt Millera veiktos ieguldījumus zāles atjaunošanā, proti, apmēram pusmiljonu latu, tādējādi samazinot nomas maksu. Viņš uzskata, ka pati Zinātņu akadēmija pirmā pārkāpusi līgumu, nesamaksājot par koncertzāles „Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem, un par to vērsies tiesā. Millers noliedz, ka uzņēmums nespētu pietiekami nopelnīt, lai segtu saistības.

„Es nevērtēju šo darījumu kā peļņas projektu, bet kā kultūras objekta atgriešanu sabiedrībai, kurš var pats sevi uzturēt pie nosacījuma, ja abas puses pilda savas saistības. Ja Zinātņu akadēmija neliktu mākslīgus šķēršļus, piemēram, nesankcionēti nenovilktu ķēdi priekšā invalīdu ieejai un nesazāģētu koncertzāles ieejas durvis, un neuzliktu šleperus, tādā veidā sabojājot kultūrvēsturisko interjeru," norāda Millers. "Šobrīd Kampara kungs ar Ekmaņa kungu un viņa domubiedriem mēģina otrreiz Latvijas vēsturē likvidēt koncertzāli.”

Millers, kura vārds arī agrāk izskanējis saistībā ar dažādām tiesvedībām, ir apņēmības pilns tiesāties ar Zinātņu akadēmiju, tās pamatojumu līguma pārtraukšanai saucot par melīgu un nepamatotu. Viņš min piemēru, ka akadēmijas valde liegusi viņam sakārtot sliktā stāvoklī esošo apkures sistēmu koncertzālē, bet arī pati to nedara. Pārmetumus gan noraida LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars. Viņš uzsver, ka valde atkārtoti skaidrojusi Milleram līguma nosacījumus, taču nav spējusi panākt kopīgu izpratni, un lēmums pārtraukt sadarbību bijis vienbalsīgs.

„Šeit jau nav tā lieta, ka mēs vēršamies pret mākslu vai kā tamlīdzīgi. Mēs vienkārši vēršamies pret neveiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kas neievēro tos noteikumus, kas viņam ir jāievēro,” uzsver Kampars.

Abas puses domstarpības sola risināt tiesā, bet Millers pagaidām koncertzāli neplāno pamest. Viņš uzskata, ka audits, uz ko atsaucas Zinātņu akadēmija, pasūtīts konkrētās interesēs.

„Ir cits jautājums, ka šobrīd, kad pēc 42 gadu pārtraukuma šī zāle no totālas izgāztuves ir padarīta par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas kultūras dzīves centriem, kurā sezonas laikā gandrīz katru dienu ir saplānoti pasākumi, acīmredzot kāds šo zāli ir iekārojis. Un nav izslēgts, ka LZA šobrīd rīkojas nevis savās, bet kādas trešās personas interesēs, kura grib šo zāli pārņemt,” uzskata Millers.

LZA ģenerālsekretārs gan noliedz, ka koncertzālei jau būtu padomā nākamais nomnieks, lai gan apstiprina, ka auditu nav apmaksājusi LZA. No kurienes nācis finansējums, Kampars neprecizē. Akadēmija esot ar mieru sadarboties ar jebkuru maksātspējīgu koncertzāles nomnieku un zāli redz pamatā kā starptautisku zinātnisku konferenču norises vietu, neizslēdzot arī koncertus un teātra izrādes.

IZM aicinās uz kompromisu strīdā par koncertzāli

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā nozares vadošā institūcija aicinās LZA un producentu Juri Milleru rast saprātīgu kompromisu par koncertzāles „Rīga” tālāko likteni, ņemot vērā tās veiksmes stāstu Rīgas kultūras dzīvē. Tā Latvijas Radio norādīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Elmārs Martinsons. Viņš gan uzsvēra, ka šis ir divu juridisku personu civiltiesisks strīds, kurā ministrija tieši neiejauksies, tomēr tā ir uzklausījusi Millera pozīciju un aicinās savu nostāju skaidrot arī Zinātņu akadēmijai.

Elmārs Martinsons par līguma laušanu ar koncertzāli "Rīga"

„Šis tiešām ir civiltiesisks strīds. Ja tas būtu strīds par kādu no Zinātņu akadēmijas funkcijām, kas netiktu pildīta, tad neapšaubāmi ministrijas pienākums būtu iesaistīties. Bet dotajā brīdī ir civiltiesisks strīds par nomas attiecībām," norāda Martinsons. "Mēs vēlreiz aicinājām gan Juri Milleru uz konstruktīvu sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, gan vēlreiz aicināsim Zinātņu akadēmiju rast konstruktīvu risinājumu, ņemot vērā šīs koncertzāles nozīmīgumu un, kā saka, veiksmes stāstu, kas pašlaik atrodas Rīgā un kas noteikti ir veiksmes stāsts arī pašai Zinātņu akadēmijas ēkai.”

Jau ziņots, ka pērnā gada sākumā producents Millers uzsāka sarunas par koncertzāles izveidi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē. Millers tolaik informēja, ka projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 300 000 eiro, un projekts tiks realizēts tikai par privātiem līdzekļiem, bez pašvaldības vai valsts budžeta atbalsta. Zāles ietilpība būs vairāk nekā 700 skatītāju vietu, remonta gaitā renovēs skatītāju zāles griestus un sienu krāsojumus, nomainīs krēslus un atjaunos skatuvi un orķestra bedri.

Koncertzāle pēc labiekārtošanas tika atklāta pērn septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt