Koncerti un teātra izrādes koncertzālē “Rīga” notika vien pusotru sezonu – no 2014. līdz 2016. gadam. Savukārt domstarpības starp telpu īpašnieku Latvijas Zinātņu akadēmiju un nomnieku SIA “Rīgas koncertzāle” norit nu jau divtik ilgi. Tikmēr telpas stāv tukšas, bez apkures un elektrības.
Marta beigās stājās spēkā Augstākās tiesas spriedums. Saskaņā ar to koncertzālei nomas maksas un komunālo maksājumu parādu dēļ telpas Zinātņu akadēmijā jāpamet. Taču uzņēmuma īpašnieks Juris Millers atsakās to darīt.
Millers skaidroja, ka telpas neatbrīvos, kamēr netiks panākta vienošanās par tajās atlikušā kustamā īpašuma likteni.
Turklāt uzņēmums vēlas piedzīt no Zinātņu akadēmijas vairāk nekā 430 000 eiro par telpās veiktajiem ieguldījumiem.
“Amfiteātra koka grīdas bija izpuvušas. Visur likta šitāda biezuma grīda. Skatuve bija aizmūrēta, orķestra bedre bija aizmūrēta, elektrosadale bija no 1955. gada,” klāstīja Millers.
Viņš šos ieguldījumus gatavs pierādīt ar sertificētu būvinženieru atzinumu.
Taču Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis apšauba uzņēmēja nosauktās summas un pauž bažas par iespējamu krāpšanas mēģinājumu.
“Tas, kas zālē izdarīts, arī pēc “Valsts nekustamo īpašumu” ekspertu vērtējuma nekādā gadījumā nesasniedz šādu summu. Ja cilvēks operē ar šādiem skaitļiem, tad izskatās, ka viņš mēģina vai nu nepamatoti palielināt savu lomu, vai nu tas izskatās pēc valsts īpašuma nozagšanas,” sacīja Spārītis.
Atbildes vietā Millers pirmdien, 1. aprīlī, Zinātņu akadēmijas prezidentam pasniedza ironisku dāvanu – sudrabotu tualetes podu.
Uzņēmējs piedāvājis atsaukt prasību par SIA “Rīgas koncertzāle” ieguldījumu kompensāciju, ja strīdu raisījušās telpas tiks nodotas bezatlīdzības lietošanā viņa vadītajai organizācijai “Jaunatnes teātris”.
Valsts nekustamo īpašumu nodot kādai organizācijai drīkst tikai ar Ministru kabineta lēmumu. Vismaz pagaidām neviena ministrija šādu iniciatīvu nav izvirzījusi.
