Tagad vienā no trešā stāva lasītavām ir grāmatu un žurnālu izlase, kas vēsta par Lutera baznīcu, vēsta Rus.lsm.lv. Šai baznīcai ir pārsteidzoša vēsture. Viss sākās ar Sv. Annas baznīcas pārbūvi pēc Paula Maksa Berči projekta. Kamēr norisinājās šie darbi, draudzes vajadzībām Jaunliepājā, uz Rolava (tolaik – Šuvalova), 1905. gada (tolaik Paviljonu) un Brīvības (tolaik – Aleksandra) ielu stūra tika uzcelta maza koka baznīciņa, tā tika iesvētīta 1892. gada 25. oktobrī. Nākamā gada decembrī tika pabeigta Sv. Annas baznīcas pārbūve, taču
Jaunliepājā dzīvojošie draudzes locekļi lūdza pagaidu baznīciņu nenojaukt, bet atstāt draudzes vajadzībām, jo draudzes locekļu skaits bija kļuvis kuplāks.
Sv. Annas baznīcā visiem bija pašauri, turklāt tā atrodas Vecliepājā. Draudze kļuva lielāka, dievlūdzēju kļuva aizvien vairāk, bet 1901. gadā tie, kuri dzīvoja Jaunliepājā, sāka lūgt, lai viņiem piešķir atsevišķas draudzes statusu. Tā paša gada vidū lūgums tika apmierināts.
Bija pienācis laiks arī jaunajai draudzei būvēt savu lielo baznīcu. Naudu tās celtniecībai vāca no dažādiem avotiem, pavisam tika savākti vairāk nekā 50 tūkstoši rubļu.
Vislielākais bija draudzes locekļa un namīpašnieka Andreja Bergmaņa ziedojums, viņš novēlēja draudzei piecus namus un 30 tūkstošus rubļu zeltā.
Topošās baznīcas pamatakmens tika ielikts 1914. gada 18. maijā. Baznīcu būvēja pēc zviedru izcelsmes Libavas arhitekta Kārļa Edvarda Strandmaņa projekta. Granīta bloki tika pasūtīti Somijā, metāla konstrukcijas – Lodzā, Polijā. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam paspēja uzcelt sienas četru metru augstumā, tieši līdz logu līmenim. Vācieši okupēja pilsētu 1915.gada 8.maijā. Baznīcas būvei domātos tēstos akmeņus viņi izmantoja piemineklim saviem kritušajiem karavīriem.
Celtniecība turpinājās tikai 1924. gadā, jau pēc jaunā projekta, kuru bija izstrādājis inženieris Aleksandrs Zērensens. Desmit gadus vēlāk, 1934. gada 8. jūlijā, pabeigtā ēka (lai arī bez zvanu torņa) tika iesvētīta un ieguva Lutera vārdu, kaut arī pirmais dievkalpojums zem jumta notika jau 1931. gada 12. jūlijā.
Sava vēsture ir arī šīs baznīcas ērģelēm, pareizāk sakot, divām ērģelēm. Pirmās no tām jau sen nedarbojas. Liepājas kultūras biedrība “Spektrs” šogad jau otrajā Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursā ieguva līdzfinansējumu labdarības koncertu rīkošanai, lai pievērstu uzmanību vēsturiskajām ērģelēm “Hammond” Lutera baznīcā. Tās jau sen neskan, taču atjaunot tās var un vajag.
“Tas ir instruments ar interesantu likteni. Ērģeles “Hammond” tika izgatavotas rūpnīcā VEF, tās baznīcai 1937. gadā uzdāvināja Kārlis Ulmanis, viņš ziedoja 10 000 latu to iegādei.
Šo ērģeļu izgatavošanu rūpnīca VEF tieši tajā gadā arī sāka, trīs gadus pirms tam to konstrukciju izdomāja un patentēja amerikāņu inženieris Lorenss Hamonds. Pirms kara tika izgatavoti tikai desmit šādi instrumenti. Saglabājušies tikai trīs, viens no tiem – Liepājā,” Rus.lsm.lv pastāstīja biedrības “Spektrs” pārstāve Ilze Dimza.
“Hammond” jau vairs neskan, taču ērģeļmūziku Lutera baznīcā klausīties var, šeit notiek pat koncerti, jo, pateicoties Ugāles mācītāja un ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa centieniem, 2006. gadā Zviedrijā tika atrastas ērģeles “Akerman & Lun”, kas bija daudz kalpojušas, bet labā stāvoklī un ļoti piemērotas Lutera baznīcai. Un kopš 2007. gada tās turpinājušas priecēt cilvēkus ar skaistu mūziku, tikai tagad jau Liepājā.
Izstāde “Liepājas dievnami – Liepājas Lutera baznīca” Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas trešā stāva lasītavā Zivju ielā 7 apskatāma līdz augusta beigām.
