“Latvijas skolas somas” stāsts aizsākās pirms trim gadiem valsts simtgades programmā. Tā palīdz skolēniem mācību procesā iepazīt, kas Latvijā ir vērtīgs, ieskatīties mākslas darbu tapšanas aizkulisēs un apgūt vēsturi, piemēram, skatoties teātra izrādi. Pandēmijas iespaidā arī “Skolas soma” pārcēlusies uz ekrāniem.
Programmas vadītāja Aija Tūna atzīst: “Covid pandēmijas apstākļos ir veidojušās ciešākas saiknes ar ģimenēm, kas arī liecina par sabiedrības saliedētību. Mēs dzirdam tādus apgalvojumus un prieka stāstus, kā visa ģimene kopā skatījusies norisi, kā mazie vai lielie brāļi, māsas mācījušies burvju trikus, kā mamma bijusi sajūsmā, jo zinājusi visas atmodas laika dziesmas. Lieliskas sarunas izraisījusi tāda vai cita norise.
Un te nu mēs runājam par mentālās un emocionālās labsajūtas nosargāšanu, kas tik ļoti svarīgi bija it īpaši pēdējā pusotra gada laikā.”
Runājot par galvenajiem ieguvumiem, Tūna min, ka vairāki Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumi, kā arī programmu koordinatoru un īstenotāju pieredze liecina, ka palielinājusies kultūras norišu pieejamība un daudzveidība, palielinājusies pieejamā mērķauditorija, kā arī pieprasījums pēc kultūras norisēm un skolēnu zināšanas par kultūras norišu daudzveidību.
Ik gadu programma sasniedz vairāk nekā 200 tūkstošus skolēnu visā Latvijā.
Mācību gada laikā notiek apmēram 1400 valsts apmaksātas kultūras norises. Tas labvēlīgi ietekmējis izglītības kvalitāti.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča skaidro: “Lai izvērtētu skolu darba kvalitāti, mēs ik pa laikam rīkojam akreditācijas. Un šajā procesā eksperti ierodas skolā, lai izvērtētu, kā skola strādā. Un šādi akreditācijas procesi notika arī pērn un akreditēja 1600 izglītības programmas, un kas bija interesanti – 90% ekspertu ziņojumu kā pozitīvs aspekts izglītības kvalitātes nodrošināšanā minēta programma “Skolas soma”.”
Visbiežāk apmeklētās kultūras norises 2020. gadā gan izbraukumā, gan uz vietas skolā, gan attālināti bija saistītas ar teātri (91,6%), tad seko mūzika (88,8%), kino (77,6%) un muzeji, arhīvi un atmiņu institūcijas (76,6%). Mazāk šobrīd izmantotas dejas (23,4%), cirka (5,6%), vizuālās mākslas (29%), arhitektūras (21,5%), dizaina (18,7%) un literatūras un grāmatniecības (28%) nozares piedāvātās kultūras norises.
Ģertrūdes ielas teātra publiskās informācijas un pasākumu koordinatore Eva Škenderska teic: “Kad mēs domājam, kādas izrādes iekļaut “Skolas somas” programmā, vadmotīvi ir divi: tās ir izrādēs skartās tēmas un jautājumi, tas, cik tie ir aktuāli un piemēroti skolēniem, [..] un otrs faktors arī mūsu pašu novērojumi par dabisko pamatauditoriju katrai izrādei.”
Viņa atklāj, ka populāra izrāde Ģertrūdes ielas teātrī bijusi Valtera Sīļa “Leģionāri. Diskusija ar kaušanos”, kas mūsdienīgā valodā stāsta par vēsturi un tās neviennozīmīgumu, kā arī viena no populārākajām – Vladislava Nastavševa darbs “Melnā sperma”, par kuru, neskatoties uz provokatīvo nosaukumu, skolotāji pēc tam atzinuši, ka tā ir labs atspēriena punkts, lai uzsāktu sarunu ar skolēniem par sarežģītām tēmām.
Liepājas muzejs secinājis, ka virtuālajā vidē kļuvis pieejamāks skolēniem no attālākiem Latvijas nostūriem. Muzejpedagoģe Anna Paula Gruzdiņa atzīst: “Šajā semestrī mūs ir sasniegušas skolas, kuras klātienē nebija pie mums viesojušās. Liepājas un apkārtnes skolas labi pazīstam un vienmēr priecājamies satikt, bet, kad mums nodarbības sāka pieteikt, piemēram, Pļaviņu, Smiltenes un Daugavpils novadu skolas, izdrukājām Latvijas novadu karti un kā mazus svētkus ar azartu iekrāsojām katru jauno novadu un skolu.
Galvenais prieks un secinājums ir tas, ka nodarbībās tapušajos bērnu darbos izpaužas gan atjautīgums, gan radošā izdoma, kuru, kā esam secinājuši, neietekmē nekādi ierobežojumi.”
Gandrīz vienprātīgs secinājums pēc trīs gadiem – programmu vērts turpināt. Aija Tūna teic, ka tuvākā nākotne ir pavisam skaidra: “Šajā gadā līgumi ar izglītības iestāžu dibinātājiem tika slēgti uz visu gadu. Vienīgais izņēmums bija pašvaldības – sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu mums vajadzēs koriģēt jaunos sadarbības partnerus. Nākamā gada budžetam tiek aprēķināts, pieprasīts apmēram tāds pats finansējums, kāds līdz šim – 3,5 miljoni gadā.”
Arī kultūras ministrs šodienas preses konferencē solīja, ka ''Skolas somas'' projekts būs viena no Kultūras ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā.
