Janvārī, atklājot Latvijas prezidentūru Eiropas Parlamenta ēkā, ar asprātīgu dejas soļu paklāju un devīzi "Turiet līdzi latviešiem!" uzsvars tika likts uz Latvijas kultūru un tradīcijām. Līdztekus tika dots starts ļoti ambiciozai kultūras diplomātijas programmai, kuras mērķis bija izmantot prezidentūras platformu Latvijas vārda un izcilo kultūras vērtību daudzināšanai.
Pusgadu vēlāk, prezidentūras noslēgumā, kultūras programmas veidotāji atskatoties citēja šā gada jubilāru Raini: "Mazas tautas var pastāvēt tikai tad, ja kultūras ziņā iet līdzi pašiem pirmajiem, nevis stāv uz vietas." Proti, Latvijai, atšķirībā no lielvalstīm, kultūras programma ir ļoti svarīgs prezidentūras instruments, norāda programmas vadītāja Selga Laizāne. Lai gan kultūras ietekmi vienā pusgadā skaitļos un faktos grūti izmērīt, paveikto viņa vērtē ar pluszīmi.
"Ja skatāmies no emocionālā viedokļa, tad viens no nozīmīgiem rādītājiem ir skatītāju reakcija. Kaut vai tajos dažos pasākumos, kur man ir bijusi iespēja piedalīties, esmu redzējusi, ka tiešām mūsu māksliniekiem ir izdevies gan pārsteigt publiku, gan emocionāli un mākslinieciski uzrunāt. Par to liecina kaut vai astoņu minūšu garās ovācijas Elizejas lauku teātrī pēc Verdi "Rekviēma", ko atskaņoja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un koris "Latvija". Tur ir ļoti izglītota un izlepusi publika," norāda Selga Laizāne.
Kultūras programmā pusgada laikā īstenoja vairāk nekā 400 pasākumu, no tiem vairāk nekā simts notika ārzemēs - Briselē, Luksemburgā, Londonā, Berlīnē, arī ASV, Ķīnā, Ukrainā, atspoguļojot arī Latvijas ārpolitikas intereses. Vairums no tiem bija bija atvērti visiem interesentiem, ne tikai lūgtajiem viesiem. Virknei notikumu līdzi sekoja arī Latvijas Radio korespondents Briselē Artjoms Konohovs.
"Jāsaka, ka man ir palicis salīdzinoši labs iespaids par visu to, kas ir izdarīts. Programma ir bijusi pietiekami daudzveidīga. Ir bijusi gan augstā māksla, klasiskās mūzikas koncerti, gan izstādes, ir bijuši arī vairāki popkultūras priekšnesumi, atsevišķas modernās mākslas lietas, ļoti daudz kino," stāsta Artjoms Konohovs.
Par galveno mācību žurnālists uzskata sadarbības partneru atrašanu, kas pirmajā reizē, protams, nav viegli. Kā pozitīvu piemēru Konohovs atzīmē sadarbību ar vienu no galvenajiem kultūras centriem "Bozar" Briselē - klausītāji uzticas tā programmai un piedāvājumam. Savukārt Artura Maskata operai "Valentīna" Berlīnē Latvija vienkārši noīrēja telpas, bet par publicitāti bija jāgādā bez partneru atbalsta.
Partneru nozīmi izceļ arī Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica, kura sekoja prezidentūras kultūras pasākumiem Parīzē, Londonā, Minskā, Kirovā un arī tepat, Rīgā. Arī viņa uzteic daudzveidīgo un vietumis drosmīgo programmu, bet kā problēmu atzīmē publicitātes trūkumu.
"Mani draugi ironiski jautā: "Nu ko, tagad visi Eiropā zina, kur atrodas Latvija?" Protams, ka nezina. Protams, ka šie pasākumi pazūd kopējā burzmā. Ir ļoti grūti tādās pilsētās kā Londona, kā Brisele izlauzties cauri un tikt sadzirdētiem. Bet tas, par ko būtu jārunā - ka šāda programma būtu jāīsteno mērķtiecīgi. Es uzskatu, ka šīs programmas rezultātā lielākie ieguvēji bija tieši paši mākslinieki," vērtē Anda Buševica.
Tam piekrīt arī prezidentūras kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne. Vairāki mākslinieki un muzeji jau tūlīt pēc uzstāšanās saņēmuši piedāvājumus atgriezties, taču prezidentūras sekretariāta darbs beidzas un tālākais ir pašu mākslinieku rokās. Laizānes ieskatā valstij arī turpmāk būtu mērķtiecīgi jāinvestē Latvijas kultūras prezentācijā ārvalstīs, līdzīgi kā to dara, piemēram, Igaunija. "Ja būs pārrāvums atkal uz trīs, četriem vai pieciem gadiem, tad viss darbs būs jāsāk no jauna," pauž Selga Laizāne.
Prezidentūras kultūras programmas budžets bija 5,2 miljoni eiro, no kuriem iztērēti apmēram 4,6 miljoni. Tā ir apmēram puse no Valsts kultūrkapitāla fonda gada budžeta. Lai gan bijušas diskusijas, vai tēriņi nav pārāk lieli, Selga Laizāne uzsver - tas ir bijis ļoti nozīmīgs ieguldījums Latvijas publicitātē un konkurētspējas veicināšanā. Viss atkarīgs arī no atskaites punkta.
"Es skatījos ziņās, kad cauri Baltijai brauca amerikāņu militārā transporta kolonna, tika teikts, ka viens bruņu transportieris maksā apmēram piecus miljonus eiro vai ASV dolāru. Tātad tā ir aptuveni viena bruņu transportiera cena. Tad ir jautājums - vai tas tiešām ir tik daudz?" pauž Selga Laizāne.
Salīdzinājumu ar militāro sfēru min arī kultūras menedžere ar lielu starptautisku pieredzi, Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa, kura prezidentūras kultūras programmā nebija iesaistīta. Neiedziļinoties budžeta detaļās, viņa kultūras programmai atvēlēto summu vērtē kā adekvātu un aicina pārskatīt priekšstatu, ka "kultūra neko nemaksā".
"Man liekas, ka vēl no padomju laikiem ir saglabājusies tāda retorika, ka mākslinieki strādās par brīvu, dziedātāji dziedās par brīvu, dejotāji dejos par brīvu. Nekur citur pasaulē tā nenotiek! Tāpēc arī tas budžets ir tik liels. Lielākajā daļā šo pasākumu bija iesaistīti arī ārzemju partneri - gan mākslinieki, gan tehniskie un administratīvie, lai šos pasākumus noorganizētu, un tas viss maksā naudu," norāda Gundega Laiviņa.
Prezidentūras kultūras programmu sāka gatavot 2012.gada otrajā pusē, pirmo pusgadu Selga Laizāne to darīja viena. Laika gatavoties bija maz. Daudzu prestižu ārvalstu mākslas institūciju repertuārā iekļūt neizdevās, jo tās savu repertuāru plāno piecus, sešus gadus uz priekšu. Ir cerība, ka prezidentūras iestrādes varētu pārņemt Latvijas simtgades programmas plānotāji. Piemēram, iecerētā Rīgas porcelāna izstāde Viktorijas un Alberta muzejā Londonā varētu notikt 2018.gadā.
