Lielākā daļa vēstures pieminekļu pieder pašvaldībām, kas nedaudz budžeta līdzekļu atvēl to uzturēšanai, taču restaurācijas darbiem būtu nepieciešams daudz vairāk. Piemēram, Dobeles pašvaldība iecerējusi veikt vērienīgus pilsdrupu sakārtošanas darbus un iesniegusi projekta pieteikumu arī Valsts kultūrkapitāla fondā, diemžēl cerētos 12 800 eiro nav saņēmusi. Dobeles pilsdrupas, kur grūst un bojājas jau vairāk nekā 260 gadus.
Senā Livonijas ordeņa pils stāv tukša kopš 1729.gada. Pilsdrupām nepieciešama bojāto mūra daļu atjaunošana un to esošā stāvokļa stabilizācija.
Tiesa, šādiem darbiem nepieciešami vairāki tūkstoši eiro.
Vairākus tūkstošus Dobeles novada dome pilsdrupās ieguldījusi jau pēdējo četrpadsmit gadu laikā, kad tika uzsākti pirmie drupu konservācijas darbi. Dobelnieks Džonijs stāsta, ka pils stāvoklis pēdējos gados ir kļuvis labāks. "Es uzskatu, nekas te nav briesmīgs, sakopts ir – izskatās. Re, kur jumtiņi kaut kādi salikti ir. Tad, kad es gāju skolā, es atceros, tad bija tiešām bīstami. Tad mēs vazājāmies pa tām malām. Tie lielie akmeņi krita lejā. Bet tas bija tad, kad es vēl skolā gāju – trešajā vai ceturtajā klasē. Tad mēs te staigājām pa tām augšām. Tagad tā augša ir ļoti labi sakopta. Agrāk gan tā augša drupa. Visi tie akmeņi drupa nost. Tas viss ir savākts," saka Džonijs.
Savukārt Marika, kas pļauj mauriņu pilsdrupu iekšpagalmā, norāda, ka stipra vēja laikā mazākie akmeņi mēdz krist lejā un no tiem ir jāizvairās. "Akmeņi krīt uz galvas brīžiem. Kad ir stiprs vējš, tad krīt. Es vienu rītu atnācu, man visa pļava bija ar akmeņiem piemētāta," jau piesardzīgāka ir Marika.
Dobeles pašvaldība sava budžeta ietvaros daļu finansējuma ik gadu atvēl pilsdrupu saglābšanai, piedalās arī konkursos, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu. Pagājušajā gadā Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris divus tūkstošus eiro. Ar šādu finansējumu neko daudz izdarīt nevarot, stāsta domes Komunālās daļas vadītājs Dainis Sirsonis. "Nu, pie konservācijas jau maz. Tad mēs pielikām savu naudiņu klāt. Mēs pielikām 7000 eiro pašvaldības naudu. Tad, kad kopā 9000 sanāca, tad vismaz to vidējo posmu mēs sadarījām," klāsta Sirsonis.
Šogad pieteikumu sūtījuši atkal. Cerējuši veikt vērienīgākus darbus, kuriem būtu nepieciešami nepilni 13 000 eiro. Diemžēl saņēmuši atteikumu, jo bijis daudz konkurentu. "Tāda ir tā situācija – tad vēl redzēs, kā mums ies ar to lielo projektu – ar to muzeju kapelas daļā. Gribam tur ierīkot muzeju. Tur pat ir domāts tilts – tāds smuks gājēju koka tilts, tur tirgus mājas iekšā; visas jau tās ir tādas vīzijas, protams. Visam jau nepieciešami ir lieli līdzekļi," atzīmē Sirsonis.
Dobeles deputāti pilsdrupām šogad atvēlējuši 6000 eiro. Plānots turpināt konservācijas darbus un labiekārtot blakus esošo dīķi.
Tam, ka šādos projektos ir sīva konkurence, piekrīt Alūksnes domes projektu vadītāja Sanita Adlere. Viņa norāda, ka Alūksnes Livonijas ordeņa pilsdrupas līdz šim stāvējušas novārtā.
"Alūksnes pilsdrupas, kopš viņas ir izpostītas 1702.gadā, praktiski nav atjaunotas, nav konservētas. 1970., 1980.gados nelielā posmā ir konservēta daļa dienvidu priekšpils. Pārējā daļa, jāsaka tā, katru gadu zaudē savu vērtību diezgan strauji – sadrūp un sadalās. Diezgan kritiskā stāvoklī," stāsta Adlere. "Mēs plānojam rakstīt projektus, šobrīd esam startējuši arī uz Eiropas finansējumu, neesam guvuši atbalstu, bet Alūksnes novada pašvaldība pati saprot un apzinās šo drupu nozīmīgumu un vērtību," stāsta pašvaldības projektu vadītāja.
Šogad Alūksnes pašvaldība piešķīrusi finansējumu vienas pils sienas konservācijai un pils arheoloģiskajai izpētei. Tā kā pils labiekārtošanas darbi iesākti nesen, daļa tās teritorijas ir iedzīvotājiem bīstama. Šajās vietās izvietotas aizsargbarjeras.
Kokneses dome regulāri veic pilsdrupu konservācijas un nostiprināšanas darbus, informē Kokneses tūrisma centra direktore Daina Liepiņa. "Katru gadu ir jāveic pilsdrupu konservācijas un nostiprināšanas darbi, jo ar mitrajiem klimata apstākļiem un ūdens ietekmi pils diezgan bojājas. Protams, par to visu rūpējas Kokneses pašvaldība. Finansējumu mēs katru gadu [arī] lūdzam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI)," norāda Liepiņa. Vienlaikus viņa norāda, ka drupu stāvoklis nav iedzīvotājiem bīstams.
Kopumā valstī ir 75 viduslaiku pilsdrupas, kas iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Vairums drupu pieder pašvaldībām, tikai daļa valstij, bet daļa ir privātā īpašumā.
"Ir labākā, ir sliktākā stāvoklī, bet nu katrā ziņā es kā arheologs varu teikt, ka pazemes daļa parasti ir samērā labi saglabājusies. Un virszemes daļa – tas ir oriģināls. Nu, drūp ar laiku tās pilis... Kādi fragmenti jau vienmēr ies zudumā. Ar to ir jārēķinās," atzīst VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Pieminekļu aizsardzības inspekcija pilsdrupas reizēm arī apseko un tiekas ar pašvaldībām. Pagājušajā nedēļā par to restaurācijas plāniem bijušas sarunas Limbažos.
