Kolnasāta

Kontrabasists i dirigents JUOŅS STAFECKIS par laiku izolacejā, latgaliskom saknem i muzyku

Kolnasāta

Katuoļu prīsters Rodions Doļa karantinys laiku izdzeivoj Svātajā zemē

Īspiejis vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu škārsteiklā

Latgaliešu valodas apgūšanai – spēles datorā un tiešsaistes materiāli

Latgaliešu rakstu valodu novadmācības stundās kā fakultatīvu šobrīd iespējams mācīties vien dažās skolās Latgales reģionā. Tomēr ja šajā attālinātās mācīšanās un strādāšanas laikā ir vēlme apgūt šī latviešu valodas vēsturiskā paveida rakstīšanas īpatnības, to visai pamatīgi iespējams darīt arī internetā un bez maksas. Šobrīd visiem interesentiem latgaliešu rakstu valodas apguvei ir pieejams plašs materiālu klāsts – sākot no tiešsaistes gramatikas materiāliem, uzdevumu darba lapām, vārdnīcām un līdz pat dažādām interaktīvām spēlēm.

Latgaliešu valodas interesentei un aktīvai lietotājai, kas visai daudz ikdienā strādā ar tekstiem latgaliešu valodā un nesen klajā laidusi arī savu sastādīto latgaliešu dziesmu krājumu “Muna dzīšmu gruomota”, Edītei Husarei ir svarīgi rakstu valodas formu lietot pēc iespējas korekti un pareizi. Tomēr viņa arī neslēpj, ka rakstīt latgaliski galvenokārt iemācījusies tieši no internetā pieejamajiem materiāliem, tāpēc to iesaka izmantot arī citiem interesentiem. 

“Viens, kas varētu izklausīties kā reklāma, bet tas tiešām ir kā labs apkopojums un noderīgs avots, ir lakuga.lv jeb Latgaliešu kultūras ziņu portāls.” Edīte iesaka ielūkoties šī portāla valodas sadaļā “raksteiba”, kur atrodams, viņasprāt, vērtīgs latgaliešu valodas pašmācības līdzeklis, kas izstrādāts pirms nepilniem trīs gadiem. “Tas ir viens PDF fails ar uzdevumiem un nedaudz arī teoriju. Un tad ir arī otrs fails, kur pats vari apskatīties arī atbildes – cik pareizi vai nepareizi esi kaut ko izdarījis. Bet turpat zemāk šajā failā ir dažādas saites uz avotiem tieši par valodu,” skaidro Husare, pie noderīgiem valodas apguves avotiem minēdama Lidijas Leikumas un Jura Cybuļa latgaliešu valodas mācību grāmatu “Vasals!” (izd. 2003. g.), kā arī vēl senākus šo pašu autoru lementarus jeb Latgaliešu ābeces (izd.1992.g.) – 1.daļu un 2.daļu. Arī Pītera Stroda elektroniskā versijā pieejamo latgaliešu valodas pareizrakstības vārdnīcu (izd.1933.g.). Tepat pieejami arī jaunākie latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības nosacījumi.

Kā labus palīgus valodas apguvē Edīte Husare min dažādus multimediālus latgaliešu literatūru un dzeju popularizējošus projektus.

Tā, piemēram, projekts “Dūmoj ar komatim”, kur sabiedrībā pazīstami cilvēki ierunājuši dažādu autoru latgaliešu dzeju. Tāpat arī projekts “Latgolys aiļu i prozys skreine”, kur savukārt paši literāti ierunājuši savus darbus. Bet bērnu auditorijai pirms daudziem gadiem izdots CD ar latgaliešu pasakām “Latgalīšu puosokys i puorsokys”. Visus šos materiālus var atrast Youtube.com. Savukārt par labu valodas apguves materiālu ārpus interneta Edīte Husare min 2017. gadā izdoto Ilgas Šuplinskas, Līgas Rundānes un Aelitas Andrejevas grāmatu – interaktīvu un izglītojošu izdevumu sākumskolas vecuma bērniem “Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu”.

Bet ikdienā latgaliešu tekstu rakstīšanai un kļūdu pārbaudīšanai pati Edīte Husare parasti izmanto trīs avotus. “Pirmkārt, tā ir HipLatLit projekta latviešu-latgaliešu-lietuviešu vārdnīca. Otrkārt, vuordineica.lv, kas ir tāds brīvprātīgo projekts. Un treškārt, ir arī tā pati iepriekšminētā Pītera Stroda pareizrakstības vārdnīca. Jo mūsdienu rakstība pamatā ir balstīta uz tā, ko mēs saucam par Stroda pareizrakstību.” Citējot valodnieces un profesores Lidijas Leikumas teikto – skatieties pēc Stroda, kā viņš ir rakstījis – Edīte Husare skaidro, ka arī jaunās latgaliešu valodas pareizrakstības normas ir attīstītas no vecajām. “Un tad diezgan daudziem vārdiem, kam mūsdienās vārdnīcās varbūt nav varianti, var ņemt palīgā Pītera Stroda pareizrakstības vārdnīcu un apskatīties, kā tur tas rakstīts. Protams, pareizrakstība atšķiras, bet kā bāze, manuprāt, ļoti labi der,” piebilst Edīte.

Jau vairākas nedēļas mācību procesi skolās tiek organizēti attālināti un, līdz ar to arī fakultatīvu nodarbību organizēšana. Šis process ietekmējis arī novadmācību, kur cita starpā Latgales reģionā skolēniem iespējams apgūt arī latgaliešu rakstu valodu.

Tomēr arī te skolotāji meklē risinājumus, lai mācību process turpinātos arī mājās. Tā, piemēram, Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolas latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāja Veronika Dundure savus skolēnus aicinājusi latgaliešu valodas apguves procesā iesaistīt arī citus ģimenes locekļus.

No digitāli pieejamiem materiāliem bērnus kopā ar vecākiem viņa aicina palasīt Jura Cybuļa un Lidijas Leikumas sarakstīto “Skreineiti”, kas pieejama digitāli latgaliešu valodas lasīšanas un rakstīšanas apguvei. Grāmatā ir pieejami dažādi interesanti stāsti par Latgali, un zīmējumi, kopumā to padarot par visai taustāmu valodas apguves materiālu vecakiem ar bērniem.

Tāpat Veronika Dundure norāda, ka internetā brīvi pieejama arī latgaliešu rakstu valodas grāmata 4.klasei “Olūteņš”. “Tās beigās ir darba lapas. Tās gan nav interaktīvas, taču bagātinās vārdu krājumu un zināšanas par Latgali.”

“Bērniem, iesaku izspēlēt Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas savulaik izveidotās spēles, tās ir ļoti interesantas. Tā, piemēram, datorspēlē “Īsapazeisim” ir iespēja iepazīt personības arī kultūrvēsturiskajā aspektā un citu gadsimtu dzīvi, un priekšmetus,” stāsta Veronika Dundure, piebilzdama, ka savulaik kopā ar kaimiņvalstu muzejiem izveidotas arī citas spēles virtuālai Latgales iepazīšanai “Future of museums” jeb “Muzeju nākotnē”, kur var piemēram, virtuāli darboties ar mālu. 

Savukārt, ja interesē kas vairāk par Latgali un latgaliskām vērtībām, konceptiem, tad valodas entuziaste Edīte Husare norāda uz internetā pieejamu arī elektronisko versiju savulaik Rēzeknes Augstskolas izstrādātajai Latgales lingvoteritoriālajai vārdnīcai.

Tāpat šajā pandēmijas laikā pielāgojoties apstākļiem lielāku digitālās informācijas pieejamību nodrošina arī muzeji, dažādas kultūras iestādes un bibliotēkas, kā arī citi krājumu turētāji.

Tā, piemēram, šajā ziņā kā īpaši pozitīvu akciju tostarp latgaliešu valodas iepazīšanā un apguvē Edīte Husare uzteic tādu avotu kā periodika.lv. “Kas šobrīd ir pieejama visiem. Un nav jāiet uz bibliotēku. To var arī izmantot meklējot latgaliski rakstītās avīzes. Par visvisādām tēmām. Kas tik nav rakstīts, arī trimdā izdotos izdevumus var atrast. Ir iespēja apskatīties, ko Miķelis Bukšs vai Leonhards Latkovskis savulaik rakstīja avizēs – visus tos, kas ir mūsu lielie dižgari.” 

Viņasprāt, senāki laikraksti vai grāmatas lasītājam spēj iedot ne vien vēsturiskas liecības, bet arī valodas izjūtu. 

“Noteikti, lasot grāmatas vai vecās avīzes arī var uzsūkt valodu, kāda tā bija un ir tagad.” Bet ja ir vēlme tomēr ko mūsudienām pietuvinātāku lasīt, tad Edīte Husare vēlreiz iesaka apmeklēt lakuga.lv, jo “tur var sekot līdzi tam, kā valoda attīstās, kas var būt nākotnē gaidāms.”

Savukārt skolotāja Veronika Dundure šo laiku, kad ciešāk dzīvojam saimēs, iesaka izmantot, vispirms jau aicinot vecākus saimē sākt runāt ar bērniem latgaliski un, tikai tad sākt domāt par interaktīviem apguves veidiem. “Noteikti katrā ģimenē ir kāds no vecākās paaudzes – vecmammas un vectēvi – ļoti labi no viņiem varētu apgūt kaut kādus vārdus latgaliski, kas varbūt katrā apvidū ir savdabīgi un ko citur nerunā.” 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti