Latviešu vēsturisko zemju likums sākas ar vārdiem: "Latviešu nācijas saliedēšanās…". To gan nevarētu attiecināt uz viļņošanos, kas notiek sabiedrībā un sociālajos tīklos saistībā ar vienu no pirmajiem Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna iedzīvināšanas pasākumiem – apdzīvoto vietu, pilsētu vai ciemu nosaukumu ceļazīmju uzstādīšanu latgaliešu rakstu valodā.
Daži no sociālo tīklu komentāriem vēsta:
"Tik mazā valstī būtu jāievēro vienas valodas princips."
"Tāda sajūta, ka jums tā zīme virsū skrien. Priecājieties, vispirms taču ir latviešu, nevis latgaliešu valodā."
"Pašvaldības nākamā gada budžetā ir ļoti liels robs, bet šādi tiek izšķērdēta tā nauda, kas atlikusi."
Komentāros kritika mijas ar atbalstu ceļazīmju uzstādīšanai. Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji ceļazīmes latviešu un latgaliešu valodā vērtē pozitīvi .
"Nu labi. Latgaliešu valodā arī pie mums vajag."
"Vajag, es domāju, ka vajag – gan latviski, gan latgaliski. Tas paplašina smadzeņu darbību."
Viens no biežākajiem iedzīvotāju raižu iemesliem ir tas, ka šī esot lieka izšķērdība laikā, kad pašvaldībām jāsavelk jostas. Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns gan sacīja, ka ceļazīmēm netiek tērēti pašvaldību līdzekļi: "Šīs zīmes no īpaši iezīmētas valsts budžeta programmas, kas ir paredzētas tikai un vienīgi šim mērķim."
Līdzās latviešu valodai ceļazīmes latgaliski būs redzamas uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem – pilsētas, ciema vai apdzīvotas vietas nosaukumos. Zīmju uzstādīšanu nosaka gan Ceļu satiksmes likums, gan Latvijas kultūrvēsturisko zemju likums, tāpēc nepieciešamību saskaņot ar pašvaldībām Satiksmes ministrijas pārstāvis nesaskata.
"Mēs arī kad likām tās zīmes vai mainījām iepriekš ceļu remontos, vai ja tās zīmes notriec, mēs jau arī iepriekš to nesaskaņojām, uzlikām un viss. To pieprasa gan ceļu satiksmes noteikumi, ka šādas vietas jāapzīmē, jo tur mainās satiksmes režīms, un kultūrvēsturisko zemju likums saka, ka tas ir jāpapildina, ka šādas vietas ir jāapzīmē," sacīja Vectirāns.
Lēmumu par latgalisko ceļazīmju rakstību pieņēma Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija, kurā darbojās valodnieki, filologi un latgaliešu valodas pedagogi. Valsts valodas centra lingviste Māra Mortuzāne-Muravska skaidroja, ka komisija balstījās uz pareizrakstības noteikumiem un vietējo iedzīvotāju runu.
"Latgaliešu valodā ir daudz izlokšņu. Pat viena neliela apvidus ietvaros cilvēki mēdz runāt diezgan dažādi ar lielākām vai mazākām niansēm. Tomēr latgaliešu rakstu valoda neatspoguļo visas izloksnes, tā ir balstīta uz dažām izloksnēm pārsvarā, nevar vienā rakstu valodā ņemt vērā pilnīgi visu. Tāpēc arī ļaudīs ir šis sašutums, ka es tā nerunāju, es tā nesaku. Bet tas nav iespējams, ka katra ciemata īpatnību varētu atspoguļot tajā rakstu valodā," skaidroja Mortuzāne-Muravska.
Neizpalika arī kļūdas. Otrie Mežvidi Ludzas novadā ceļa zīmē nosaukti kā "Ūtrtī Mežavydi", lai gan jābūt "Ūtrī Mežavydi". Vietējie iedzīvotāji to jau noziņojuši "Latvijas Valsts ceļiem", kas atbildēja, ka līdz jaunajam gadam ceļazīmju uzstādītājs SIA "Viadukts" savu kļūdu izlabos un ceļazīmi nomainīs par saviem līdzekļiem.
Līdz gada beigām uz Latgales ceļiem parādīsies vairāk nekā 200 ceļazīmes latgaliski.
Tikmēr Ziemeļkurzemē plānots uzstādīt 22 ceļazīmes lībiešu valodā. Kā pastāstīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, iedzīvotāju noskaņojums ir pozitīvs.
"Ziemeļkurzeme to ļoti pamatīgi gaida kā lietu, kas atnesīs lielu pienesumu gan tūrismā, gan visa reģiona attīstībā, jo tieši tas, ka tiek izcelta Ziemeļkurzemes lībiešu krasta savdabība, tas liek tiem, kas pirmo reizi ierauga lībiešu valodu, vairāk interesēties gan par lībiešu valodu, gan par lībiešiem, gan pamanīt to Ziemeļkurzemes īpašo," sacīja Ernštreits.
Šis ir vēsturisks brīdis, kad valstiskā līmenī tiek iedzīvināts Latvijas pirmiedzīvotāju kultūrvēsturiskais mantojums. Īpaši tāpēc, ka vēl nesenā pagātnē pašvaldībām, kas vēlējās ielu vai ciemu nosaukumus rakstīt latgaliski, saskārās ar dažādiem likumdošanas ierobežojumiem. Kā sola Satiksmes ministrija, ceļazīmes latgaliešu un lībiešu valodā turpinās likt arī nākamos divus gadus.
