Kultūra

Rīt gaidāma iestudējuma "Liec Dievam pasmieties" pirmizrāde Dailes teātrī

Kultūra

Ziemeļu mūzikas etnodžeza projekts “Yggdrasil” - pirmais un vienīgais koncerts Latvijā

LNB notiks seno rokrakstu izstāde „Laiku atspulgi senos manuskriptos”

Laiku atspulgi senos manuskriptos plašā izstādē Nacionālajā bibliotēkā

Rokraksts ir pati autentiskākā kultūrvēstures liecība, kas stāsta gan par paša autora raksturu, gan viņa laikmetu tik smalki, kā neviens cits rakstu darbs. Vairāk nekā simt unikāli rokrakstu paraugi no četrpadsmitā līdz divdesmitajam gadsimtam pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur tie celti gaismā izstādē „Laiku atspulgi senos manuskriptos”. Tur vienkop redzami gan seni reliģiski teksti, gan latviešu literātu vēstules un arī viens no senākajiem Latvijas himnas pierakstiem.

Rokrakstu izstāde Nacionālās bibliotēkas 5.stāvā ir tik plaša, ka aizņem divas zāles, lai gan rāda vien mazu daļiņu no 26 tūkstošu vienību plašā bibliotēkas rokrakstu krājuma. Lilija Limane vērš uzmanību uz smalkajiem ziediem izstādes noformējumā. Tie nav zīmēti šodien, bet gan 18.gadsimtā – vizuāli krāšņs nezināma vācu autora darbs uzreiz piesaista aci izstādes vitrīnā.

"Mēs pat nezinām, kas ir īpašnieks un no kuras kolekcijas tā ir nākusi," saka Limane, norādot, ka šādi herbāriji ir populāri jau kopš 16.gadsimta.

Turpat līdzās prāvā sējumā redzams Alfrēda Kalniņa operas „Baņuta” oriģināls ar paša autora vilktām notīm un izpildījuma pierakstiem.

"Otrs no izcilajiem mūzikas materiāliem ir Baumaņu Kārļa un Ausekļa kopīgi sastādītais krājums "Dziesmu vītols", kur ir viens no agrīnākajiem, ja ne pats pirmais Latvijas himnas pieraksts autora rokrakstā," stāsta Limane.

Izstādē skatāmie rokrakstu paraugi ir ārkārtīgi dažādi – skices, notis, piezīmes, vēstules, ar roku pārrakstītas grāmatas. Viens no neticamākajiem paraugiem ir skolotāja un dzejnieka Ernesta Dinsberga 1836.gadā sarakstīta miniatūra ticības mācības grāmatiņa, kur burtu lielums nepārsniedz milimetru.

"Tas daudzos izraisa izbrīnu," norāda Limane.

No jaunākiem rokrakstiem te redzami, piemēram, Knuta Skujenieka lēģerī rakstītie dzejoļi un Aivara Neibarta dzejoļu manuskripts ar apdegušām malām, ko jau pēc viņa nāves no ugunsgrēka izglābusi viņa sieva. Atsevišķa siena veltīta dažādu personību vēstulēm.

„Vēstule, protams, ir pats personiskākais dokuments līdztekus dienasgrāmatai. Bet

jebkurš rokraksts, pat ja tas rakstīts ar nolūku publicēt, ir daudz autentiskāka liecība par šo cilvēku un viņa laiku, nekā publicēts materiāls,

kas jau ir nogludināts un pasniegts tādā formā, kādā sabiedrībai ir vajadzīgs un pieprasīts. Rokraksts ir ļoti konkrēta saskare ar lasītāju,” turpina Limane.

Bet blakus zālē vitrīnās un īpašās, lasītājiem pašiem atveramās atvilktnēs uz brīdi gaismā celti vissenākie rokraksti pat no 14.gadsimta, kā arī senkrievu, senebreju, tibetiešu rokrakstu paraugi un pat uz palmu lapām pierakstīta poēma singalēziešu valodā, kas Nacionālās bibliotēkas fondos nonākusi no Šrilankas.

Reto rokrakstu izstāde būs apskatāma līdz augusta beigām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt