ĪSUMĀ
- Domes priekšsēdētājs: Mežs ir nolietots, tam nav kultūrvēstriskas vērtības
- Braku muzejs cer, ka ar meža izciršanā izciršanā iegūtajiem līdzekļiem varēs sakārtot infrastruktūru
- Domes gala lēmums: Atstāt Braku meža cirtes izsoli spēkā
Domes priekšsēdētājs: Mežs ir nolietots, tam nav kultūrvēstriskas vērtības
Domes priekšsēdētājs Guntars Velcis uzsver, ka mežs, par kuru risinās pašvaldības pozīcijas un opozīcijas deputātu kauja, esot nolietots un ar steigu jārīkojas.
“Atbrauca vadošā speciāliste ar savu kolēģi, un gan pozīcijas, gan opozīcijas ļaudis gāja uz mežu un izstaigāja, un vienojās, ka kailcirtes ir, kādas ir, viņas tur jātaisa, mežs tur ir novecojis. Mežs savu laiku ir nodzīvojis,” stāstīja Velcis.
Guntars Velcis arī atgādināja, ka Braku mežs nav nedz nacionālais parks, nedz kultūrvēsturisks mežs, ko saudzētu īpaši noteikumi.
“Paši Braki ļoti maz tiek skarti. Drīzāk aiz Brakiem, kas ir saimnieciskais mežs, kuram nav kultūrvēsturiskās vērtības,” viņš norādīja.
Tam, ka nekas nemainīsies, nav iespējams noticēt, aplūkojot izsolei paredzētās cirtes zonējumu. Izsolei 14. novembrī tiek piedāvāts viss Braku mežs, teju divdesmit septiņi hektāri. No tiem gandrīz puse tiks izsolīta kailcirtei. Šajā kailcirtē pircējs iegūs gandrīz 85% no meža apaļkoksnes koksnes apjoma.
To, ka kailcirte ir vajadzīga, gan apstiprināja arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, kas piedalījās meža apsekošanā.
Viņa skaidroja, ka mežs ir sliktā stāvoklī.
“Ir nepieciešams kardināls risinājums. Un tas ir – tiešām meža apsaimniekošanas plānā norādītajos nogabalos būtu jāveic kailcirte, atsevišķos – izlases cirte, bet citos – kopšanas cirte jeb retināšana,” norādīja Daugaviete.
Braku muzejs cer, ka ar meža izciršanā izciršanā iegūtajiem līdzekļiem varēs sakārtot infrastruktūru
Sākotnēji medijos izskanējis, ka par meža pārdošanu izcirtei lemts, jo naudas trūcis Blaumaņa Braku muzeja attīstībai. Muzeja krājums tiek glabāts un muzeja trīs darbinieki uzturas pagājušā gadsimta 60. gados celtā ēkā, kas acīm redzami savu mūžu ir nokalpojusi. Tajā nav elementāru ērtību un atjaunot ēku nav iespējams.
Muzeja vadība vasarā ir lūgusi pašvaldībai apmēram 60 000 eiro, lai uzceltu nelielu ēku krājumam un darbiniekiem. Izsoles sākumcena ir 84 000 eiro.
“Šeit mums ir darba kabineti, speciālists, kas strādā pie krājuma. Bet nav tādas krājuma telpas, pēc kuras mēs ļoti ilgojamies,” pastāstīja Braku muzeja vadītāja Zinta Saulīte.
Saulīte uzsvēra – ēka ir nolietojusies, savu laiku nokalpojusi, turklāt nekvalitatīva jau savā saknē ir uzcelta.
“Patiesībā neveiksmīgs padomju mantojums,” saka Saulīte. “Administrācijas ēku gribam tādu pašu nepieciešamāko, ne jau kaut kādas ekstras. Nelielu ēku, darbiniekiem telpas, krājumam kaut kādu daļu.”
Saulīte arī piebilda, ka tas atrisinātu tualešu problēmu, jo šobrīd apmeklētājiem Brakos var piedāvāt tikai āra tualetes.
Braku ēku komplekss un tā apkaime ir 50 Latvijas ainavu dārgumu sarakstā, kas kopā ar Latvijas iedzīvotājiem un ainavu ekspertiem tika izveidots par godu Latvijas simtgadei. Braku muzeja vadītāja Zinta Saulīte gan uzsver, ka ainavas vērtību rada pats ēku komplekss, nevis mežs ap to.
Viņa norādīja, ka šī ir vieta, kur Blaumanis ir pavadījis zināmu savas dzīves daļu. Arī liepas pie mājas, ļoti iespējams, esot Blaumaņa stādītas, jo rakstniekam paticis stādīt kokus.
Domes gala lēmums: Atstāt Braku meža cirtes izsoli spēkā
Pēteris Nebars no biedrības “Vidzemes augstienes meži” iepazīstināja ar meža īpašnieku apvienības ”Madona” vadītāja vēstuli, kurā rosināts mežu ap Brakiem pārvērst parkā.
Taču Ērgļu novada pašvaldības opozīcijas deputātes Ingas Bites organizētais gājiens atklāja, ka līdz šim mežs nav bijis diez ko labi kopts.
Jāpiezīmē, ka arī meža eksperte Mudrīte Daugaviete, uz kuras atzinumu atsaucas pašvaldība, atzina, ka nav bijis vienprātības, kā veicama kailcirte. Ērgļu iedzīvotāju sapulcē Blaumaņa muzeja vadītāja Zinta Saulīte atzīst, ka lēmums par Braku meža kailcirti vienā paņēmienā ir ekonomiski izdevīgāks nekā pakāpeniska izciršana.
Pašvaldība augusta beigās lēmusi par īpašiem nosacījumiem, kas pircējam būtu jāievēro cirtē. 14. novembrī paredzētās izsoles nolikumā vajadzētu būt pieciem šādiem īpašiem nosacījumiem. Taču izsoles oficiālajos dokumentos atrodami tikai divi no šiem ieteikumiem.
Pieminēta cirsmā saglabājamo koku aizsardzība (neminot, kuri ir šie koki) un ieteikums vienā no 12 kailcirtei paredzētajiem nogabaliem izstrādi veikt ar motorzāģi, nevis smago mežizstrādes tehniku.
Izsoles dokumentos nekas neliecina, ka pircējam kailcirtēs jāievēro pārējie ieteikumi, tostarp noteikta skaita koku atstāšana.
Kā tiks kontrolēta meža izciršana un kā pēc tam – turpmāka meža kopšana, domes vadība nevarēja atbildēt.
“Principā, neraugoties ne uz kādu opozīcijas aktivitāti, izsole notiks,” norādīja Normunds Velcis. “Mēs nevaram balstīties ne uz ko citu, kā juridiski pamatotiem dokumentiem. Tā nav mūsu sfēra – nodarboties ar meža ciršanu. Ja kāds to zina, uz priekšu, lūdzu.”
Piektdien tika sasaukta Ērgļu novada domes ārkārtas sēde. Tajā ar piecām balsīm pret, četrām par deputāti lēma atstāt spēkā Braku meža cirtes izsoli 14. novembrī un atteikties no īpašas Braku darba grupas izveides.
