Kultūrpolitikas virsmērķa īstenošanai KM izstrādātajās pamatnostādnēs ir izvirzītas četras prioritātes:
- Kultūras resursu pieejamība visiem – nodrošināt, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam un valstspiederīgajam būtu pieejami viņa vajadzībām atbilstoši kultūras pakalpojumi, neatkarīgi no indivīda dzīves vietas, rocības un citiem sociāli ekonomiskajiem parametriem. Tostarp īpaša uzmanība pieejama kultūras pakalpojumu reģionālajai un ekonomiskajai pieejamībai, kultūras pieejamībai marginalizētām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, mazākumtautībām un imigrantiem, kultūras pieejamībai diasporā dzīvojošajiem, kultūras pakalpojumu attīstīšanai specifiskām auditorijām, it īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī kultūras resursu mārketingam un kultūras pakalpojumu lietošanas dizainam.
- Sabiedrības līdzdalība kultūras procesos – nodrošināt, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam un valstspiederīgajam būtu iespēja iesaistīties viņam interesējošās kultūras aktivitātēs, kā prioritāti nosakot iedzīvotāju iesaisti Dziesmu un deju svētku kustībā, nemateriālā kultūras mantojuma kopšanā un lokālo kultūrtelpu savdabības un latvisko tradīciju un dzīvesziņas saglabāšanā, vienlaikus īpašu vērību pievēršot bērnu un jauniešu, kā arī diasporā dzīvojošo kultūras līdzdalības iespējām.
- Kultūras nozaru ilgtspējīga attīstība – radīt nepieciešamos priekšnosacījumus visu kultūras nozaru – sākot ar kultūras mantojuma nozarēm un beidzot ar radošajām industrijām – ilgtspējai un attīstībai. Šīs prioritātes ietvaros galvenie risināmie jautājumi saistīti ar kultūras infrastruktūru, iespējām profesionāli strādāt kultūras jomā, saņemot par darbu cieņpilnu atlīdzību, kā arī mērķētu atbalsta instrumentu attīstību, kas specifiski konkrētām kultūras nozarēm un konkrētiem kultūras organizāciju un institūciju tipiem – it īpaši nevalstiskajām organizācijām un kultūras jomā pašnodarbinātajām radošajām personām.
- Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme – mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu, kas priecēs nākamās klausītāju un skatītāju paaudzes, attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kas savukārt garantēs sabiedrībai sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti, kā arī atvērt durvis uz kultūras pasauli ikvienam Latvijas iedzīvotajam, kurš to vēlas – it īpaši bērniem un jauniešiem, tostarp īstenojot “Latvijas skolas somas” programmu.
No 9. līdz 23. martam izsludināta dokumenta sabiedriskā apspriešana, aicinot valsts, pašvaldību, nevalstiskās un privātās kultūras institūcijas, kultūras nozares profesionāļus un kultūras patērētājus rakstiski izteikt viedokli par to saturu. Ar pilnu pamatnostādņu projekta „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam” saturu iespējams iepazīties KM mājaslapā. Viedokli par Kultūrpolitikas pamatnostādņu projektu KM aicina nosūtīt rakstiski uz e-pastu: [email protected].
“Cauri laikiem ir būtiski stiprināt Latvijas unikālās kultūras vērtības, kurās ir balstīts mūsu tautas identitātes kodols, un bagātināt Latvijas kultūrtelpu kā vēsturē sakņotu un mūsdienās novērtētu dažādu latviešu tautas pastāvēšanas elementu un artefaktu kopumu, ko veido latviešu valoda, kultūrvide, materiālā un nemateriālā kultūra, sociālā atmiņa un dzīvesveids,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), atgādinot par Latvijas Republikas Satversmes preambulā noteikto – Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību. “Tieši tāpēc par kultūrpolitikas 2021.-2027. gadam mērķi ir izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai,” uzsvēra ministrs.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu projektu plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē šī gada 25. martā.
