Kultūras ziņas

Liepājas teātrī divas pirmizrādes

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras nozares darbs “zaļajā” režīmā

Kultūra «zaļajā» režīmā – ko tas nozīmē kultūrvietām

No šīs nedēļas Latvijā atjaunota kultūrvietu darbība klātienē, kā arī iespēja līdz ārkārtējās situācijas beigām 2022. gada 11. janvārī organizēt un apmeklēt publiskus kultūras pasākumus zaļajā jeb epidemioloģiski drošajā režīmā. Ko tas reālajā dzīvē nozīmē valsts, pašvaldības un privātā sektora kultūras dzīves organizatoriem?

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir viena no nozīmīgākajām valsts mēroga kultūrvietām, kas atkal drīkst vērt durvis apmeklētājiem, nodrošinot muzeja apmeklējumu epidemioloģiski drošā režīmā.

Pieaugušajiem  apmeklētājiem noteikumi skaidri un salīdzinoši vienkārši ievērojami, bet ar bērnu auditoriju situācija ir sarežģītāka.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: "Muzeji un konkrēti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja visas struktūrvienības ir atsākušas savu publisko darbību tā sauktajā zaļajā režīmā – tātad mēs apmeklētājiem pārbaudām vakcinācijas sertifikātus, un apmeklējums ir atļauts tiem, kam ir šie sertifikāti, un arī pārslimojušiem. Tāpat muzejā ir jāstaigā ar maskām, un, protams, jāievēro, ka nekāda drūzmēšanās nekur praktiski nav iespējama."

Komentējot situāciju ar bērniem, kuri vēlas apmeklēt muzeju, Lāce stāsta: "Mēs esam vienojušies, ka mūsu muzejos organizējam atsevišķas stundas, kur nodrošināts apmeklējums ģimenēm ar bērniem. Un tās ir Rīgas Biržā un Dizaina muzejā sestdienās noteiktā laikā no pulksten 14, un savukārt šeit, Valdemārielā, tā ir svētdiena."

No 15. novembra maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos noteikts līdz 500 personām. Teātru izrādēs vai koncertos pasākumu apmeklētājiem jāatrodas personalizētās sēdvietās, jāievēro distance un jālieto sejas maskas. Latvijas Nacionālā opera un balets atsāks publisko izrāžu darbību 17. novembrī ar baleta izrādi "Gulbju ezers".

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš skaidro: "Mēs drīkstam no esošajām 960 vietām aizpildīt 493. Ir precīzi pārmērīts ar centimetru mēru, un tas nozīmē, ka mūsu kapacitāte ir aptuveni puse no pilnas zāles kapacitātes. Pagaidām, ņemot vērā, ka tas periods, kad biļetes tika laistas tirgošanā, bija ļoti, ļoti īss, bija skaidrs, ka, līdz valdība pieņēma lēmumu, nekas nenotika; uz to pēdējo nedēļu es skatos ar piesardzīgu optimismu, jo visas trīs pirmās izrādes, ar kurām mēs atsākam darbību, tie ir divi "Gulbju ezeri" un "Traviata", ir teju praktiski izpirktas. Līdz ar to mūsu bažas pašā sākumā un

stress par to, ka skatītājs nelabprāt atgriezīsies, pagaidām, paldies Dievam, neapstiprinās.

Problemātiska nedaudz ir Jaunā zāle, tur tāpat bija 240 vietas, 112 šobrīd paliek pāri. Ja lielajā zālē mēs varam ar pusi zāles vismaz atpelnīt izmaksas un neiet zaudējumos, tad Jaunajā zālē mums ir ļoti rūpīgi jākalkulē, ko mēs varam rādīt, ko nevaram, lai neietu mīnusos."

Daudz grūtāk ārkārtas situācijas laikā  klājas privātā sektora pasākumu rīkotājiem.

Kultūrtelpas "Hanzas perons" vadītāja Ieva Irbina ir skarba: "Reālā situācija ir ļoti labi redzama mūsu gadījumā uz tā tablo, kur nekas nav rakstīts, kur normālā gadījumā būtu sarakstīti tuvākie pasākumi.

Tas nozīmē, ka mums nav tieši neviens pasākums ne novembrī, ne decembrī. Tāds pasākums, uz kuru mēs varētu aicināt cilvēkus.

Un tas ir tamdēļ, ka, sākoties kārtējam ārkārtējam stāvoklim, visi rīkotāji atcēla pasākumus, nevis nolēma gaidīt, lielākoties atcēla pasākumus tāpēc, ka nebija ticības, ka pēc 11. janvāra uzreiz tā vienkārši varēs atsākt. Un tā kā mēs pēdējos divus gadus esam nodarbojušies ar pārcelšanu un darbībām ekselī, tad, skaidrs, ka pagurums arī šajā griezumā noticis, kad gribas, vai nu lai notiek vai atceļam un gaidām, kad varēsim izziņot no jauna. Diemžēl jāsaka, ka mums atcēlās arī ļoti daudz korporatīvo pasākumu, kas ir šīs nozares ārkārtīgi būtisks segments, bet publiski maz redzams."

Arī pasākumu producents Juris Millers iezīmē problēmu: "Privātā sektora pasākumu rīkotāji, kuru rīkoto pasākumu īpatsvars līdz pandēmijai sasniedza 60 procentus no visiem Latvijā notiekošajiem publiskajiem pasākumiem, šo nesaskata kā iespēju nedz no morālā, nedz finansiālā aspekta nodrošināt pasākumu norisi. Pirmkārt, par morālo – laikā, kad valstī pasludināts ārkārtas stāvoklis līdz 11. janvārim un epidemiologi joprojām uzskata, ka jebkāda pulcēšanās ir nevēlama, mēs vairāk solidarizējamies ar mediķiem, kuri ir speciālisti, nevis ar politiķiem, kuri ir caurstaigātāji savos amatos. 

Kas attiecas uz finansiālo aspektu, tad atbilstoši jaunajiem noteikumiem, kas paredz tā saucamo šaha principu un divas vietas blakus ir jāatstāj tukšas un divas vietas priekšā un aizmugurē jāatstāj, tas faktiski nozīmē to, ka pasākumu norises vietās var reāli ielaist apmēram 42–43 procentus no zāles kapacitātes, un jebkuram ir skaidrs, ka ar 43 procentiem no skatītāju zāles  pasākumu norise nav ekonomiski pamatota un, kas ir pats nepatīkamākais šajā situācijā, ka Kultūras ministrija, neskatoties uz to, ka notika tikšanās ar kultūras ministru visa privātā sektora organizāciju pārstāvjiem, neklapē ar ausīm, ka biļetes uz šiem pasākumiem tika tirgotas uz pilnīgi citiem noteikumiem, rēķinoties ar to, ka drīkstēs būt pilnas zāles.

Kultūras ministrija joprojām nav pacentusies spert soli pretim sabiedrībai un pasākumu rīkotājiem, lai rastu iespēju likumīgi atcelt šos pasākumus, nevis tos pārcelt, tādējādi radot negācijas sabiedrībā.

Otrs, ko privātais sektors atgādināja kultūras ministram, ir viņa paša solījums – kamēr vien kultūras nozarē būs jebkādi ierobežojumi, kultūras nozares organizācijām tiks saglabāts valsts atbalsts; kā mēs redzam, valsts atbalsts ir beidzies tieši šī gada jūnijā. Un kopš jūnija privātā sektora organizācijām, atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, vairs nav nekāda atbalsta, un

šādos apstākļos mēs jau varam runāt par apzinātu rīcību privātā sektora kultūras organizāciju iznīcināšanai un godīgas konkurences likvidēšanai."

 

Pēc Kultūras ministrijas pārstāvju paustā, šobrīd pieejami vairāki atbalsta mehānismi – līdz gada beigām iespējams pieteikties ALTUM atbalsta programmā. Tieši šodien valdība lēma par vēl 730 tūkstošu eiro piešķiršanu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai pasākumu rīkotāju biļešu kompensācijai, kurai jau piešķirts vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Līdz 29. novembrim arī iespējams pieteikties atbalstam mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, ko ietekmējušas 1. jūlijā spēkā stājušās nodokļu izmaiņas. No šīs nedēļas kultūras organizācijas var pieteikties arī VID algu subsīdiju programmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt