Ministrijas izvēlētais konsultants aprēķinās izdevīgākos koncertzāles īstenošanas scenārijus – vai to valstij būs izdevīgāk nomāt vai izpirkt no privāta uzņēmēja.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone norādīja, ka pieci piedāvājumi ir pietiekami liels skaits, “lai mēs varētu izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko”.
Līguma summa nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). No piecu pretendentu vidus vislētāko piedāvājumu Kultūras ministrija saņēmusi no auditorkompānijas “BDO Latvia”, kas aprēķinus piedāvā veikt par 76 900 eiro, bet dārgākais ir “KPMG Baltics” piedāvājums par 94 440 eiro.
Komisija piedāvājumu summas, kvalitāti un arī ekspertu atbilstību kritērijiem sola izvērtēt vēl līdz šī mēneša beigām.
“Tajā brīdī, ja mēs noslēdzam līgumu, mēs sākam šo darba procesu pie modeļa izstrādes. Plānotais laiks ir 30 nedēļas, kas ir arī mūsu iepirkumā minēts, līdz ar to mēs ceram un prognozējam, ka līdz gada beigām mēs būsim sagatavojuši dokumentu, ar kuru vērsties Finanšu ministrijā, Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā, lai viņi dotu savus atzinumus, un tālāk virzītu jautājumu valdībā,” sacīja Vilsone.
Tas nozīmē, ka gada beigās jau varētu būt zināmas provizoriskās nacionālās koncertzāles izmaksas, gan arī projekta īstenošanas termiņš. Tad nākamgad varētu izsludināt konkursu, kurā jau tiks izraudzīts uzņēmējs, kas sadarbībā ar valsti īstenos gadu desmitiem gaidītās koncertzāles projektu Latvijas galvaspilsētā.
Iepriekš jau vēstīts, ka pilsētplānošanas speciālisti un koncertu rīkotāji, iepazīstoties ar trīs iespējamām akustiskās koncertzāles un konferenču centra projektu idejām, nespēja vienoties, kurš no piedāvātajiem variantiem būtu optimālākais.
KM paredz, ka koncertzāles kompleksā ik gadu jānotiek 60 līdz 100 simfoniskās un akustiskās mūzikas koncertu un zālē jābūt 1400 klausītāju vietām. Turklāt neiztrūkstošām jābūt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) darba un mēģinājumu telpām, kā arī citām pasākumu palīgtelpām.
Akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā daudzkārt publiski uzsvēruši gan mūziķi un kultūras darbinieki, gan ārvalstu viesi, amatpersonas un eksperti.
