Kultūras ziņas

Tēlnieks un performators Ojārs Feldbergs – filmā “Homo Ludens”

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kauņā atklāj “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2022” programmu

Kauņā sākas Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi. Ieskats Joko Ono un Viljama Kentridža izstādēs

Aizvadītās nedēļas nogalē ar iespaidīgu brīvdabas šovu Lietuvas pilsēta Kauņa atklāja šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu. Gada laikā plānoti vairāk nekā 40 festivāli, 60 izstādes, 250 koncerti, tikpat skatuves mākslas iestudējumu, no kuriem 50 būs pirmizrādes. Šobrīd jau skatāma amerikāņu mākslinieces joko Ono izstāde "Ex It" un Dienvidāfrikas mākslinieka Viljama Kentridža izstāde "Tas, ko mēs neatceramies".

Apjomīgo Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu 22. janvāra vakarā atklāja grandioza gaismu un mūzikas performance – Kauņas laikmetīgā mīta triloģijas pirmā daļa ar nosaukumu "Sacelšanās". Tā notika uz salas Nemūnas upē, pie lielākās arēnas Baltijas valstīs – ''Žalgiris''. Pasākumu ievadīja augstu Lietuvas un Eiropas amatpersonu uzrunas, kas turpinājās ar vairāk nekā pusstundu garu šovu. Tās centrā ir stāsts par pilsētu kā dzīvu būtni. Atvērtu un reizē arī mītisku. To veido pieredzējušais britu režisors Kriss Boldvins. Viņš stāsta: "Es vienmēr izpētu, kāda ir zeme un ģeogrāfija, kas veido pilsētu. Balstoties uz to, izstrādājas iestudējuma aprises. Tātad – nenoliegt šo pilsētvidi, bet tieši otrādi – izmantot. Ēkas, ielas, upes, tiltus, atklātas un slēgtas vietas. Tām visām ir stāsti, kurus stāstīt. Jo pirms daudziem gadiem cilvēki ir izvēlējušies šo vietu veidot tieši tādu."

Performances centrā Kriss Boldvins novietojis no kartona veidotu konstrukciju. Tā ir Kauņas centrā esošas nepabeigtas padomju laiku ēkas replika, kas šova laikā tiek nojaukta. To visu pavada uz arēnas fasādes projicētie video un Antanasa Jasenkas mūzika, ko atskaņo soprāns Joana Gedmintaite, tenors Merūns Vitkulskis, koris "Viļņa" un Lietuvas nacionālais simfoniskais orķestris Latvijas publikai pazīstamā diriģenta Modesta Pitrena vadībā.

"Tā ir nedaudz kinematogrāfiska mūzika, kurā tekstam nav īpaši svarīga nozīme. Tā vienkārši ir mūzika, pie kuras var stāstīt stāstus. Pilsētas stāstus. Kādi mēs bijām, esam un kādi vēlamies būt," atzīst diriģents.

Lai pilnībā īstenotu šova gaismu partitūru, tā laikā tika izslēgts blakus esošo ēku un lielveikalu apgaismojums. Skatītāji izvietojās attālināti, blakus arēnai esošajās teritorijās. Provizoriski aprēķini liecina, ka šovu noskatījās 80 tūkstoši cilvēku.

Līdzās simtiem citu pasākumu vasarā un rudenī ar iestudējumiem "Saplūšana" un "Vienošanās" ir gaidāms tās turpinājums.

Ar devīzi "No laicīgā līdz laikmetīgajam" Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa šogad piedāvās vairāk nekā sešdesmit izstādes. Dažas no tām ir aplūkojamas jau šobrīd.

Lietuvas Bankas filiālē Kauņā izvietota instalācija ar nosaukumu "Ex It", ko veidojusi amerikāņu māksliniece Joko Ono, kas līdzās lietuviešu māksliniekam Džordžam Mačunam ir viena no zināmākajām mākslas kustības ''Fluksus'' pārstāvēm. Lai arī instalāciju veidojošie zārki ar koku stādiem aizpilda visu zāli, banka turpina savu ikdienu un pieņem klientus.

Lietuvas Laikmetīgā mākslas centra direktors Kestutis Kuizinas stāsta: "Īpaši vecākiem cilvēkiem pirmā reakcija ir pārsteidzoša. Kas tas ir? Kāpēc zārki? Bet tad viņi izdzird putnu dziedāšanu, pamana dzīvus kokus un aizdomājas. Tā kā izstāde būs līdz septembrim, mēs piedzīvosim arī koku lapu plaukšanu un ziedēšanu. Iziesim pilnu ciklu."

Uz savu darbu ekspozīcijas atklāšanu šajās dienās pilsētā viesojas arī viens no ietekmīgākajiem laikmetīgās mākslas pārstāvjiem pasaulē Viljams Kentridžs. Kaut arī šī Dienvidāfrikas mākslinieka senči nāk no Kauņas, šī ir pirmā viņa darbu izstāde Austrumeiropā. Tā ir humāna un arī smeldzīga valoda glezniecībā un multimedijos. Nosaukums – "Tas, ko mēs neatceramies".

"Tas ir par lietām, kuras esam sevī nospieduši, jo tās ir sāpīgas un sarežģītas. Sāpīga vēsture, sāpīgas personīgās atmiņas. Tāpat šī māksla aicina pieskarties sociālajiem un nacionālajiem jautājumiem, kuros nemitīgi cirkulējam, bet nevēlamies tiem pietuvoties," skaidro mākslinieks.

Viljama Kentridža darbi Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāmi līdz novembrim.

Savukārt nesen kā atklātajā Basketbola namā vēl nepilnu mēnesi būs skatāma Kauņas 13. biennāles izstāde "Reiz citos laikos". Tajā 23 autori reflektē par sabiedrības, vēstures, mītu un personīgām tēmām.

Kauņas biennāles direktore Neringa Kulika atklāj: "Kauņas biennāles pasākumiem ir ierasts notikt vietās, kas nav saskārušās ar laikmetīgo mākslu. To zina arī apmeklētāji. Un, iepazīstot mākslu, viņi iepazīst arī jaunas vietas Kauņā. Tagad Basketbola namā ir māksla, bet, kad apmeklētāji šeit atgriezīsies, piemēram, vasarā, to jau būs aizpildījis basketbols."

Biennāles darbi tāpat ir skatāmi Zooloģijas muzejā, Velna muzejā un pilsētvidē. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no esošajiem un gaidāmajiem pasākumiem.  

"Pavisam tie ir vairāk nekā tūkstotis pasākumu. Katru nedēļas nogali notiks kāds festivāls, tiks atklātas vairāk nekā 60 izstādes. Būs literatūras nedēļa, japāņu kultūras nedēļa, performances, pirmizrādes teātros un daudz kas cits," atklāj "Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2022" vadītāja Virginija Vitkiene.

Kauņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets ir 13 miljoni eiro, kas būtu pielīdzināms Lietuvas Nacionālās operas ikgadējam finansējumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt