Kultūras ziņas

Latvijas panākumi Venēcijas mākslas biennālē

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kauņa noslēdz Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu

Kauņa noslēdz Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu

Šī gada sākumā līdzās Luksemburgas pilsētai Ešai un Serbijas Novisadai kā Eiropas kultūras galvaspilsēta programmu atklāja arī Lietuvas otrā lielākā pilsēta Kauņa. Aptuveni trīs tūkstošus pasākumu vienoja triloģija par Kauņas laikmetīgo mītu. Tās pirmā daļa ar nosaukumu "Sagraušana" notika janvārī, bet trešā – noslēdzošā – tika aizvadīta pagājušās nedēļas nogalē.

Tāpat kā divās iepriekšējās triloģijas daļās, arī trešajā, kurai dots nosaukums "Vienošanās", darbības centrā ir mītisks Zvērs, kuram līdzās vai kurā iekšā dzīvo cilvēki.

"Tā ir metafora par pilsētu," skaidroja rakstnieks, Kauņas laikmetīgā mīta triloģijas autors Rītis Zemkausks. "Kad jūs tajā dzirdat motociklu rūkoņu – tā ir viņa balss. Kad jūs naktīs redzat ēnas – tas ir Zvērs. Tā ir enerģija, kas ir visapkārt. Bet šis Zvērs ir draudzīgs. Viņš aizsargā pilsētu un dara vēl daudzas citas lietas."

Un tomēr noslēguma ceremonija mūs izved ārā no pilsētas. Tās darbība risinās dižā lietuviešu klasiķa Mikolaja Konstantīna Čurļoņa daiļrades estētikā. Ar mītisku mežu, kalnu un ūdens skatuvi. Vairāk nekā 150 dejotāju un koristu izdzīvo šo oratoriju par vienošanos ar mītisko pasauli un pilsētas tapšanu. Idejas un mūzikas autore – Zita Bružaite, bet skatuves darbību iestudējis pazīstamais operas režisors Gediminas Šeduikis.

Uzvedums "Vienošanās". Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas noslēgums

"Mēs izmantojam dažādu mūzikas žanru salikumu. No klasikas līdz elektronikai. To atskaņo orķestris, kā arī operas un roka dziedātāji. Scenogrāfijā mēs izmantojam dabas elementus. Piemēram, ūdeni, kuram arī ir sava raksturloma, bet mūsu dejotāji un dziedātāji spēj pa to staigāt. To visu radot, visvairāk ietekmējāmies no pazīstamā gleznotāja un komponista Mikolaja Konstantīna Čurļoņa," pastāstīja režisors.

Līdz ar Kauņas laikmetīgā mīta triloģijas noslēgumu noslēdzas arī Eiropas kultūras galvaspilsētas norises, kas pilsētā un tās apkaimēs nenorima visa gada garumā. Tomēr, kā atzīmē rīkotāji, apgalvot, ka ar noslēguma ceremoniju programma ir slēgta, nevar. Kultūras galvaspilsētas statuss ir devis impulsu virknei jaunu projektu.

Eiropas Kultūras galvaspilsētas Kauņas projekta vadītāja Virģinija Vitkiene atklāja: "Esam uzsākuši 12 starptautisku festivālu darbību, papildinot jau 13, kuri līdz šim notika Kauņā. Jaunos festivālus rīko gan jaunas komandas, gan jau pieredzējušas. Piemēram, būs pilsētas sarunu festivāls. Būs arī laikmetīgās skatuves mākslas festivāls. Ļoti dinamiski pasākumi, kas šogad pierādīja sevi publikai, un tie noteikti izlauzīsies arī nākotnē."

Pavisam Kauņa kā kultūras galvaspilsēta šo gadu aizvadīja ar aptuveni trīs tūkstošiem dažāda mēroga pasākumu, kuros piedalījās 14 tūkstoši mākslinieku. Pēc šī brīža aplēsēm pasākumus apmeklēja aptuveni divi miljoni cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti