Nabahronika

5# NABAHRONIKA: Radio NABA kā sociālā parādība, kuras vieta ir Latvijas kultūras kanonā

Nabahronika

Nabahronika #7. Viesos Jānis Žilde un Uldis Zariņš

6# NABAHRONIKA: Entuziasma vilnis

Kā «Nekomerciālā audiālās baudas akadēmija» jeb «Radio Naba» pagrieza pasauli. Stāsta radio personības Kaspars Ozols un Mārtiņš Šmits

Kaspars Ozols un Mārtiņš Šmits kā klausītāji un studijas viesi jau bija pabijuši Radio KNZ, tomēr radio komandai viņi pievienojās līdz ar "Radio Naba" veidošanu. Kaspars Ozols jau bija pieredzējis dīdžejs un koncertu rīkotājs, tāpēc viņa zināšanas bija noderīgas gan radio dīdžeju un raidījumu vadītāju prasmju uzlabošanā, gan programmas sakārtošanā. Savukārt Mārtiņš Šmits tobrīd bija pāris gadus kā pārcēlies no Kanādas uz Latviju un iesaistījās ne tika pasākumu producēšanā, bet arī jaunā radio tapšanā.

Uz entuziasma viļņa ar pasaules mēroga idejām

Nora Rieksta: Kaspar, tu jau biji ļoti pieredzējis DJ, klubu DJ, producents. Tu pirmo reizi atvedi uz Latviju grupu "Placebo". Bet kāpēc "Naba", kāpēc tu iesaistījies radio?

Kaspars Ozols: Laikam tāpēc, ka es biju tik daudz nostrādājis komercradio un biju nedaudz nokaitināts par to situāciju, kas tajos valdīja. Kaut ko paši arī bijām mēģinājuši darīt ar alternatīvo mūziku Radio Rīgai FM 106,2, kādus divus gadus. Tas viss gan beidzās skumji, jo nebija skaidru kopsaucēju – kad un cik, un ko tur labāk spēlēt, un ko labāk nedarīt, un kā labāk darīt. Tad pievērsos mūzikas festivālu rīkošanai, es to sāku darīt 1999. gadā, Mārtiņš pieslēdzās gadu vēlāk – 2000. Kad festivāls "Forte Riga" izbeidzās, bija brīdis, kad varēja padomāt, ko gribētos darīt tālāk. "Forte Riga" norisinājās trīs gadus no 1999. līdz 2001.gadam un tas pat vairāk bija tāds mūzikas industrijas profesionāļu forums, trīs gadus mēs to godam darījām un šo to foršu arī atvedām uz Latviju.

Mārtiņš Šmits: Tas tiešām bija "kruts" pasākums.

Tas vēl vairāk pasvītro, kādi bija spēles noteikumi "Radio Naba". Kaspar, tu taču no sākuma jau apzinājies, ka šis būs nekomerciāls radio, kas nevarēs pārdot reklāmas, un mēs kā ētera cilvēki nevarēsim saņemt nekādu vērā ņemamu atalgojumu.

Kaspars Ozols: Tajā brīdī tas nepavisam nebija svarīgi. Bija tāds baigais entuziasma vilnis. Es neatceros, ka kāds no visiem tiem neskaitāmajiem cilvēkiem, kas nāca uz radio dibināšanas sapulcēm tepat Ekonomikas un vadības fakultātes auditorijās un spriedām kādu veidot radio, man prasītu, cik man par to maksās.

Tad, kad radio sāka darboties, tad lielākā daļa strādāja uz entuziasma pamata. 

Mārtiņš Šmits: Nevienā brīdī nepacēlās tāds jautājums. 

Kaspars Ozols:

Bija pilnīgi skaidrs, ka mēs taisām alternatīvu, nekomerciālu radio staciju, un tai ir savi spēles noteikumi. Mēs darām to, kas mums ļoti patīk.

Mārtiņ, 2002. gadā ir pagājuši trīs gadi, kopš tu esi pārcēlies uz Latviju no Kanādas, uz savu senču senču dzimteni. Kāds bija tavs sākums? Tas laikam ir meklējams kaut kur Kanādā vai arī "Naba" bija tavs sākums radio?

Mārtiņš Šmits: Īsti nē, es Kanādā nedarbojos nevienā radio. Pāris mēnešus, starpposmā starp Radio KNZ un "Radio Naba", es padarbojos "Radio SWH Rock". Dace Volfa bija tā, kura mani ievilka radio, un tas bija raidījums "Psihodēliskās svētdienas", es šī raidījuma ideju aizņēmos no viena Kanādas radio, kas svētdienās pa dienu spēlēja tikai 60. gadu rokenrolu – psihedēliskās ēras rokenrolu. Bet tiklīdz sāka veidoties "Radio Naba" un Kaspars man ieminējās, ka ir tāda iespēja, es izdomāju, ka drīzāk es esmu šeit nekā tur. "SWH Rock" man arī neko nemaksāja. Bet interesanti, ka pēc manas aiziešanas manu raidījumu kaut kādā veidā pārņēma Ivars Godmanis. 

No haosa uz sistēmu

Kaspar, tu esi ļoti palīdzējis ar "Radio Naba" programmas sakārtošanu, kad un kam, kurā brīdī ir jāskan. Ko tu pats atceries no šī procesa?

Kaspars Ozols: Bija tikai radio standarti, kas ir radīti priekš komercstacijām, bet es tiem neredzēju nekādus šķēršļus, lai ieviestu arī "Radio Naba". Tikai tāpēc, lai stundas laikā mūzika mainītos pa gadiem, pa žanriem un neatkārtotos. Tā kā man bija tā izdevība 90. gadu sākumā pabūt dažādās radio stacijās, dažādās valstīs, man bija izpratne, kas ir rotācija, kas ir stundas laika rāmis, tādas ābeces lietas, bet kuras bija svarīgas, un man likās, ka tās uzreiz ir jāierāda.

Kā zināms, Radio KNZ bija tāds revolucionārs radio un arī haotisks radio. 

Tu mums vienmēr biji kā tāds mentors, kā darba audzinātājs, kas mums samācīja nerunāt vairāk par septiņām minūtēm, kā arī iemācīji ikvienam DJ nepieciešamo padomu – ka vienmēr jāzina viss par dziesmu, ko tu nākamo spēlēsi un tev galvā ir jābūt kaut vai nelielam faktam par šo dziesmu. Tu nāci ar pieredzi, mēs nācām ar lielu dūšu. Kā tev šī visa mūsu kompānija izskatījās no malas?

Kaspars Ozols: Man viss patiesībā ļoti patika.

Bija tāds milzu entuziasms, tāda vēlme darīt. Es ļoti izbaudīju to mēnesi, kad mēs to visu būvējām augšā.

Mārtiņš Šmits: Tas Radio KNZ moments nebija garš, bet bija spilgts, tas spīdēja koši un bija ļoti viss koncentrēts.

Kaspars Ozols: Tas bija kas nepieredzēts!

Radioaktīvs, pagrieztā pasaule un šķēres

Kaspar, tu izvēlējies pirmo dziesmu, kas skanēs "Radio Naba" ēterā – "Kraftwerk"–"Radioactivity". Vai tu atceries, kā tas notika un vai bija vēl kādi citi varianti?

Kaspars Ozols: Es neatceros par variantiem, es atceros tikai to, ka man likās būtu baigi forši, ja būtu "Kraftwerk", un neviens neiebilda.

Es arī nospiedu podziņu "play". Jānis Vuguls runāja, bet es nospiedu podziņu.

Un par saukli "Pagriez pasauli!"...

Kaspars Ozols: Laikam manējais. Es neatceros, kurš izdomāja nosaukumu "Naba", bet kad parādījās "Naba", tapa arī "Pagriez pasauli!", es laikam viņu izdomāju. Un tad parādījās šķēres logo.

Audiālās ķēdes

"Naba" toreiz un tagad atšifrējās kā "Nekomerciālā audiālās baudas akadēmija", bet to zina tikai, tie, kas to izdomāja. Sākumā "Naba" bija mulsinošs nosaukums, bet tagad tas ir piepildījies ar saturu, un visi jau ir aizmirsuši. Mārtiņ, pastāsti, ko tu darīji radio ēterā. Jūs abi brīžiem bijāt kopā, tad mainījāt viens otru, tad bija tikai viens no jums...

Mārtiņš Šmits: Pašā sākumā mēs bijām kā duets. Mums bija kopā trīs stundas. No sākuma Kaspara stunda, tad mūsu kopīgā stunda un tad man sava stunda. Tad ļoti ātri tas viss mainījās, un tad bija Kasparam sava stunda, un man bija manas divas savas stundas. Un tad es aizbraucu prom. [..] Mūsu raidījums bija ļoti foršs. Tā bija ķēde. Mēs sākām ar kādas grupas vienu mākslinieku un tad atklājām tā saistību ar citām grupām. Piemēram, ir grupas "Garbage" bundzinieks, bet viņš ir arī grupas "Nirvana" otrā albuma producents, tad ir "Nirvana" bundzinieks, viņam ir sava grupa "Foo Fighters", un tādā veidā mēs veidojām ķēdi un gājām no vienas grupas uz nākamo un tad atgriezāmies atpakaļ pie pirmā. Es biju galvenais pētnieks. Bet vēlāk mēs pārgājām uz tematiskiem raidījumiem, piemēram, bija Gagarinam veltīts raidījums – visas dziesmas par kosmosu. Grāmatu diena. Mātes diena.

Klausītāju jautājums – kad jūs atgriezīsieties radio?

Mārtiņš Šmits: Oi! No vienas puses šis ir jauniešu un studentu radio, vismaz tam tādam vajadzētu būt, un man negribas atņemt ētera laiku kādam jaunam studentam. Lai cik man gribētos atgriezties, es tomēr gribu, lai šis radio ir studentiem, nevis lai apmierinātu kādas manas šīzes. Otrs, es nezinu, vai mani ņemtu atpakaļ ar to koncepciju, ko es šobrīd gribētu realizēt. Man gribētos spēlēt tikai savas vinila plates, vēlu vakarā un raidījums būtu angļu valodā. Bet tas nav iespējams.

"Radio Naba" jau no sākta gala nav tikai radio. Tiek izdoti diski, tiek organizēti pasākumi, koncerti. Apmēram gadu pēc "Radio Naba" atklāšanas notika mistisks jūrnieku pasākums. Mārtiņ, kas tas bija, jo tas bija vērienīgs pasākums?

Mārtiņš Šmits: Tā bija viena no pēdējām lietām, ko izdarīju pirms aizbraukšanas uz Kanādu. Nezinu vai aizvien pastāv jahtu regate, kas toreiz saucās "Cutty Sark", kad buru kuģi apbraukā dažādas pasaules vietas. Toreiz bija pirmā reize, kad divi pieturas punkti bija Latvijā – Rīgā un Liepājā. No Liepājas visi šie kuģi nonāca Rīgā, un bija vairāki simtu jūrnieku Rīgā, un viņiem visiem bija izveidots pasākums, bija vairāki koncerti, priekšnesumi. Neatceros, kuras grupas tur piedalījās. Pasākums notika "Sapņu fabrikā" un bija pilna zāle ar jūrniekiem. Un vēl es izteicu vairākus jokus par īriem, tas ir tas, ko es atceros.

Pasaules notikumu emociju fonā

Bija vēl viens pasākums, viena no "Radio Naba" jubilejām, kur pēc Gobziņa un "Resnajiem putniem" uzstājās regeja mākslinieks Lee Scrach Perry. Šajā pasākumā, Mārtiņ, tevi arī atceros uz skatuves.

Mārtiņš Šmits: Šim pasākumam es biju kā skatuves menedžeris. Pasākums bija vesels piedzīvojums. Tas interesantākais no tā vakara bija Lee Scrach Perry. Lai miers viņa pīšļiem, viņš ir ģeniāls mākslinieks. Bet viņš bija dīvains cilvēks. Pirms viņš uzkāpa uz skatuves, viņa grupa jau sāka spēlēt instrumentālu ievadu. Tas viss notika vairāk nekā minūtes desmit.

Viņa prasības raiderī bija ļoti konkrētas – mikrofona vadam jābūt vismaz 75m garam.

Viņš neuzticējās radio mikrofoniem, bet savu uzstāšanos viņš sāka aizkulisēs, tāpēc vadam bija jābūt tik garam, ka tas spētu darboties no aizskatuves. Bet pirms viņš kāpa uz skatuves viņam bija savs rituāls – viņš ar parastām šķiltavām pārgāja pāri visam savam apģērbam. Apģērbs bija noklāts ar visādām piespraudēm, podziņām un visādām tādām lietiņām, spogulīšiem pie cepures. Ar šķiltavām viņš pārgāja pāri katrai piespraudei, katrai lietiņai, tad viņš noņēma vadu, iespraužamo vietu mikrofonā, pašu mikrofonu… Bija sajūta, ka viņš mēģina garīgi visu attīrīt.

Tas bija mākslinieks ar tiešo savienojumu ar kosmosu… [..] 2003. gadā sākās karš Irākā, un "Radio Naba" bija arī vieta, kura reaģēja uz šiem pasaules notikumiem.

Kaspars Ozols: Mēs iesaistījāmies ļoti emocionāli. Lielu lomu spēlēja tas dumpinieciskais, jauneklīgais protesta gars, un mums likās, ka šis karš ir pilnīgi nevietā. Mēs sarīkojām ēterā maratonu, bija sabiedrībā zināmi cilvēki ierakstījuši savus vēstījumus džinglu formātā, un tad, man liekas, teju 24 stundas bija nonstop maratons ar dziesmu spēlēšanu. Tas pretkara protests sākās šeit "Nabā".

Radio normālai mūzikai un citādākām balsīm

Kāpēc ir svarīgai, lai tāds radio kā "Naba" pastāv kopējā Latvijas mediju telpā?

Kaspars Ozols: Lai cilvēkiem ir iespēja dzirdēt normālu mūziku. Šobrīd, kad ir internets, "YouTube", "Spotify" ir mazliet citādāk, kā bija sākumā, bet "Radio Naba" ir burvīgs ievadītājs un jaunas mūzikas atklājējs. Piemēram, es pats nereti izdzirdu ko tādu, kas man iepatīkas, es ieslēdzu aplikāciju "Shazam" un iespējams priekš sevis esmu atklājis jaunu mākslinieku. Svarīgi, lai ir vieta, kur dzirdēt ko citādāku, lai būtu vieta, kur atklāt ko jaunu. Tāpat "Radio Naba" veic nozīmīgu darbu ar latviešu alternatīvās, nekomercionālās mūzikas attīstīšanu un saglabāšanu. Kā tas tika sākts darīts 2002. gadā, tā tas tiek darīts aizvien. Nekur citur nav iespējams tādā apjomā un sistemātiskumā dzirdēt latviešu alternatīvo, nekomerciālo mūziku.

Mārtiņš Šmits: Priekš manis tā nav tikai mūzika, lai gan esmu mūzikas cilvēks un mūzika man ir svarīga. Tā galvenā "Radio Naba" vērtība, ka tā dod balsi, tiem, kuriem ne vienmēr ir, kur izteikt savas balsis, vai kur pateikt savas domas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti