Arhitekte Zaiga Gaile maketā rāda, kāds Jaunais Rīgas teātris izskatīsies pēc četriem gadiem. Divu skatītāju zāļu vietā – trīs. Ieeja vairs nebūs no skaļās Lāčplēša ielas, bet gan pagalma. Saglabāta galvenā Jaunā Rīgas teātra ideja – ka šis ir teātris – māja. „Uz Smiļģa māju – pa labi, uz jaunajām zālēm – pa kreisi un mēs esam saglabājuši to trīsi, kas ir tik raksturīga Smiļģim....Tas būs aktieru tilts,” stāsta Gaile.
Pirms metu konkursa aģentūra “Valsts nekustamie īpašumi” bija izrēķinājusi, ka provizoriskie būvizmaksu apmēri ir 854 eiro par kvadrātmetru. Pēc konkursa, kura žūrijā bija arī eksperti no Lietuvas un Igaunijas, izrādījās, ka vidējās viena kvadrātmetra izmaksas ir divas reizes lielākas. Sadārdzinājums ir par 12 miljoniem eiro un kopā tāme tagad sasniedz 20 miljonus eiro.
„Aritmētiski izrēķinot, tas bija 500 lati uz kvadrātmetru. Es 20 gadus strādāju rekonstrukcijā, un par to var tikai angāru vai šopinga centru atjaunot, ne jau tik sarežģītu būvi kā teātris,” saka Gaile. „Tas, ko pieprasām, tas ir reāls skaitlis, kas iekļauj arī trīs zāļu aprīkojumu un tur vispār nav nekādu ekstru,” norāda arhitekte.
Aģentūrā 'Valsts Nekustamie Īpašumi” šo kļūdu sākotnējos aprēķinos pamato ar specifiku, kāda piemīt tikai teātrim. „Iepriekš izdomātie cipari izrādījās stipri neprecīzi,” saka VNĪ Būvniecības procesa vadības daļas vadītājs Aivars Siliņš.
Lai nekavētu darbus un neatpaliktu no grafika, „Valsts nekustamie īpašumi” būvniecības darbus sākotnēji daļēji segs no saviem finanšu resursiem. „Tas ir process uz vairākiem gadiem, šogad vajag tikai pusmiljonu, četrus – nākamgad,” skaidro aģentūras pārstāvis.
Kultūras ministriju šāds sadārdzinājums nepārsteidz. „Teātris nav tikai sienas vai grīdas, tā ir milzu fabrika, arī dekorācijas, zāles, tehnoloģijas,” skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēters.
Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš bija konkursa komisijā, kas vērtēja 18 dažādos arhitektu biroju piedāvājumus. Viņš nešaubās, ka Gailes vīzija vislabāk saglabā Smiļģa garu. „Un man ir bail, drausmīgi bail, ka aiz šiem cipariem tagad atkal būs atlikšana. Un šis teātris ir fenomenāli nolietojies, drausmīgā stāvoklī. Un mēs jau sen esam pelnījuši remontu,” norāda Daudziņš.
Par finansējuma piešķiršanu drīzumā būs jālemj valdībai. „Esmu pārliecināts, ka valdībā saprot, kas ir Jaunais Rīgas teātris,” saka Lielpēters.
Vēl visu nākamo sezonu Jaunais Rīgas teātris spēlēs šeit Lāčplēša ielā, bet nākamā gada vasarā cer pārvākties uz pagaidu telpām Miera ielā. Pēc rekonstrukcijas Jaunais Rīgas teātris durvis vērs 2018. gadā, ja vien neradīsies kādi šķēršļi.
