Helsinkos durvis vērusi pilsētas lielākā bibliotēka «Oda»

''Odā'' var pavadīt dienu lasot un skatoties uz citām ievērojamām Somijas celtnēm: uz Olimpiskā stadiona torni, operas namu, ''Finlandia'' koncertzāli, Helsinku Mūzikas namu un Sibeliusa akadēmiju, kā arī parlamenta ēku un modernās mākslas muzeju “Kiasma”. Bibliotēkas vietas izvēle pilsētas sirds viducī nav nejauša.

Helsinku jaunajā centrālās bibliotēkas bērnu placī notiek skaitāmpantiņu brīdis. Vietu, kur sapulcējušās desmit māmiņas, tēti un viņu mazuļi, nezinātājs pamanīt nevar. Oranžajā telpā var iekļūt tikai tādā veidā, kāds redzēts pasaku vai Harija Potera filmās: tur var iekļūt, atbīdot vienu no bērnu plača grāmatu plauktiem. Pirms iekāpšanas polsterētajā apelsīntelpā – kā to iesaukuši mazie apmeklētāji – ir jānovelk apavi.

Helsinku pilsētas spēļlaukuma "LORU" vadītāja Vēra Hivenena vada skaitāmpantu brīdi, kas notiek katru dienu noteiktā laikā. Par dalību nav jāmaksā un iepriekš nav jāpiesakās. Gaidīti ir visu tautību vecāki un bērni, arī nejaušu tūristu ģimenes. Šis ir tikai viens no simtiem brīžu un pasākumu, ko katru nedēļu organizē Helsinku pilsētas darbinieki savā jaunajā gaismas pilī – bibliotēkā “Oda”.

Bibliotēkas telpu platība sasniedz 10 000 kvadrātmetru. Bibliotēkā neviens netiek kušināts, simtiem studentu un bērnu iekārtojušies strādā, lasa vai rotaļājas turpat uz koka kāpnēm un grīdas. Ne gluži pie datoriem, kinozālē vai darbnīcu telpās, bet citur publiskajā telpā ir atļauts apēst līdzi paņemtās pusdienas vai uzkodas.

Atšķirībā no dažām citām Helsinku pilsētas bibliotēkām šeit nav atļauts ievest suņus. Aizliegums, protams, neattiecas uz suņiem – pavadoņiem, kas asistē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī par visiem šiem cilvēkiem, ēku plānojot, ir rūpīgi padomāts.

Vērienīgais Somijas simtgades projekts – sabiedriskā bibliotēka “Oda” Pilsoņu laukuma malā tika atklāta decembrī. Kad “Odas” konkrētu ieceru attīstīšanā bija aizritējuši divdesmit gadi, tika uzsākti būvniecības darbi, un tas bija 2016. gada beigās.

Sabiedriskās ēkas būvniecības izmaksas nepārsniedza plānoto. Tās bijušas aptuveni 100 miljonu eiro, vēl 12 miljonus eiro izmaksāja tehnoloģijas un ēkas iekārtas.

70% izmaksu sedza Helsinku pilsēta, atlikušie 30% nāca no valsts budžeta. 2016. gadā tika izziņots konkurss par bibliotēkas nosaukumu, somi konkursā iesūtīja gandrīz trīs tūkstošus priekšlikumu. Uzvarēja vārds “Oodi”, latviski – “Oda”.

“Oda” pamatoti tiek saukta par Helsinku pilsētas iedzīvotāju dzīvojamo istabu. Bibliotēka strādā nu jau trešo mēnesi, taču apmeklētāju skaits nesteidz kristies. Ēku joprojām apmeklē aptuveni desmit tūkstoši cilvēku dienā. Šogad paredzams, ka tūristu un lasītāju apmeklējums sasniegs trīs miljonu slieksni.

Par to, ko bibliotēkā var darīt un par gaisotni ēkā vairāk stāsta latviešu-somu valodas tulkotāja Annika Suna: “Es te nāku uz kino un strādāt. Te pirmajā stāvā ir nacionālā kinoarhīva zāle. Trešajā stāvā ir darbagaldi ar ļoti foršu skatu. Tur var redzēt visu kaut ko svarīgu: tur ir ''Finlandia'' māja, Mūzikas māja, Nacionālais muzejs, parlaments un modernās mākslas muzejs.”

Suna bibliotēkā strādājot apmēram divas reizes nedēļā, pārsvarā trešajā stāvā.

“Un vēl es gaidu, ka otrajā stāvā, – tur, kur ir šujmašīnas, 3D printeri – ka tur atvērsies telpa, kur taisīt multenes,” viņa atklāj.

Kā vienu no bibliotēkas plusiem Suna min apaļos krēslus, kuros var iesēsties, klausīties audiogrāmatas un noslēgties no apkārtējiem notikumiem.

Somu valodā Annikas tulkotā Ata Klimoviča grāmata “Personiskā Latvija” “Odā” vēl nav atrodama, taču ir iespējams lūgt bibliotēku to iegādāties, aizpildot lasītāja vēlmju anketu.

“Odas” ārējās un iekšējās apdares materiālos vēl bez stikla un tērauda ir izmantota egle, ēkas otrajā stāvā – bērza koks. Trešā – visatvērtākā un gaišākā - stāva grīda ir taisīta no ozolkoka, un terase, kas durvis vērs pavisam drīz – no priežu koka materiāliem. Visi kokmateriāli, izņemot terasē izmantoto priedi, rūpīgi atlasīti vietējos Somijas mežos.

Jaunā bibliotēka ir iekļauta arī Eiropas Savienības arhitektūras balvas Mīsa van der Roes godalgas 40 labāko sarakstā.

Gandrīz visi pakalpojumi bibliotēkā iedzīvotājiem pieejami bez maksas. Iespējams ir lietot arī šujmašīnas, 3D printerus un citas, arī digitālās viedierīces. “Odas” grāmatu kolekcijā ir apmēram 100 tūkstoši grāmatu vismaz 20 dažādās pasaules valodās.

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti