Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts 20. janvārī 

Tas ir koncerts, kurā katru gadu jābūt klāt! Lai sajustu cunfti, dzirdētu mūsu lielos orķestrus (samērošanās te neizbēgama) un tiktos vai iepazītos ar latviešu mūziku. Skultes 5. simfonija nav spēlēta veselu mūžību, Liepājā pirmatskaņoto Karlsona opusu Gliese 581 gribas dzirdēt “dzīvajā”, bet jaundarbs vienmēr, neatkarīgi no rezultāta, ir pozitīva intriga. Jančevska Turbidus svaidīšot mūs turp un atpakaļ, tirdot “vai būs nākamie simts”? Šoreiz koncertam ir vēl brīnišķīgs bonuss! Modesta Pitrena vadītais Lietuvas Nacionālais orķestris spēlēs mūsu klasiķus, Ivanova Čellkoncerta lēno daļu ieskaitot (solo Kristaps Bergs).

Ja nu kāds klausītājs līdz Rīgai netiek, ieslēdziet “Klasiku”, būs tiešraide!

“Gaismas raksti” Gaismas pilī

Pasākums, kas tiek postulēts kā simtgades atklāšana. Viens no multimediālās izrādes mūzikas autoriem Mārtiņš Viļums intervijā “Klasikai” vairākkārt nosmej: "zili brīnumi!" Viņš sacer mūziku partnerībā ar Jāni Šipkēvicu un izmanto tautas dziesmas, arī elektroniku. Bet Viļums, tāpat kā pārējā radošā grupa Kaspara Putniņa vadībā, raisa uzticību. Visi, protams, domā par valsti un tās nākotni. Kas nākotnei paliks no “Gaismas rakstiem”, grūti teikt. Četri vakari (18. – 21.janvāris) Nacionālās bibliotēkas ātrijā ir mūsu rīcībā. Ejam un domājam! 

Multimediālu projektu īpatnība ir tā, ka tie jābauda notikuma brīdī. Sola, ka šī izrāde būšot ļoti krāšņa vizuāli.

Kafkas „Process” Jaunajā Rīgas teātrī

Kafkas „Procesu” neesmu izlasījusi, fakts. Par spīti tam, ka vienubrīd to lasīja un citēja visi, un tas joprojām skaitās iztikas minimums.

Mazs mierinājums ir Gunta Bereļa savulaik rakstītais, ka „Process” ir reti garlaicīga lasāmviela. Tomēr, kad teksts būs iemājojis apziņā, to pat ar šņabi laukā nevarēšot izdabūt. 

Sākšu ar Jaunā Rīgas teātra izrādi (pirmā – 18.janvārī). Režisora Mārča Lāča rakstītā anotācija trāpa mērķī, neskatoties uz darba konkrēto kontekstu: „Kas Kafkas "Procesā" ir tik aktuāls, kāpēc viņu vajadzētu iestudēt vairāk nekā 100 gadu pēc sarakstīšanas? Kafka mums gudri un vienlaikus nežēlīgi atgādina par nepārtraukti klātesošu varu, kas šai gadījumā realizējas caur valsts birokrātisko aparātu. Tā ir daudzgalvaina ierēdņu armija/mafija/klans, kas, aizbildinoties ar LIKUMU, akli un bez emocijām spriež un lemj cilvēku likteņus."

Lasiet un uzziniet vairāk par "Kilograms kultūras" žūrijas darbu, balvai nominētajiem kultūras notikumiem un iesaistieties diskusijās ar žūrijas locekļiem balvas mājaslapā: http://www.lsm.lv/kgkulturas/sakums/