1917. gada beigās angļu pavēlniecība piedāvāja Londonā palikušajiem krievu armijas virsniekiem iespēju iestāties Mezopotāmijas frontē īpašā krievu kareivju nodaļā. Jāzeps Grosvalds ar lēmumu ilgi nevilcinājās un jau janvāra pašā sākumā bija izšķīries par labu Mezopotāmijas nodaļai. Ekspedīciju korpusā pavadītajos mēnešos Jāzeps Grosvalds pabija mūsdienu Ēģiptes, Irākas un Irānas teritorijās, atpakaļceļā nonākot arī Turcijā.
Šajā laikā mākslinieks saraksta arī “Persijas ainas” franču valodā (Tableaux persans, 1918), kas ir viņa Austrumu ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kuri sasaucas ar viņa skicēs ietvertajām emocijām. Latviski pirmo reizi “Persijas ainas” izdotas 1978. gadā Londonā; grāmata ietver Jāzepa Grosvalda 1918. gadā sarakstīto "Persijas ainu" pirmpublicējumu oriģinālajā franču valodā, Veronikas Strēlertes tulkojumu latviešu valodā, Visvalža Bokaldera apceri "Jāzepa Grosvalda Persijas ainas", Oļģerda Grosvalda apceri franču valodā "Jāzeps Grosvalds" un 91 Austrumu cikla studiju reprodukcija (75 melnbaltā un 16 krāsu nospiedumos).
Fragments no darba "Persijas ainas"
“Pārejot kalnu virkni, kas mūs šķir no Kermanšachas ielejas, var sajust jau pilsētas tuvumu – uz ceļa satiek sievietes, rūpīgi aizplīvurojušās savām melnām čadrām, melnu masku ar zelta maliņu uz sejas – kaut kas jauns, salīdzinot ar lauciniecēm, kas parasti pārāk stingri neievēro orientālās kautrības likumus.”
