Kāpēc kultūra?
Gandrīz ik viens no mums šajā pandēmijas laikā ir noklausījies kādu dziesmu, paņēmis rokās grāmatu vai vadījis vakaru ar filmu. Varbūt neesam par to aizdomājušies, bet kultūra mums ir bijusi līdzās arī laikā, kad kultūras iestāžu durvis bija slēgtas. Laikā, kad varas gaiteņos lemj par kultūras nozarei piešķirto 32 miljonu eiro sadali, Latvijas Radio kultūras žurnālisti aicina sadzirdēt un ieklausīties, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Tādēļ kampaņā "Kāpēc kultūra?" apkopoti stāsti par radio klausītāju attiecībām ar kultūru.
“Esmu Ivars Matisovs, ģeogrāfs, dzīvoju Latgalē. Visu laiku sekoju kultūras norisēm, tas ir tāds dzīvesveids. Ja agrāk varbūt vairāk bija kino, tad bija teātra posms, tagad vairāk – koncertu posms. Kino ir uzņemts, gatavs produkts, tu to skaties tumšā zālē, bet bieži nav tā negaidītības momenta. Teātris jau ir tā kā dzīvāks mākslas veids, un koncerts vairāk liek padomāt pašam. Tur ir mūzika, bieži – instrumentālā mūzika, un [svarīgi],kā tu to saproti. Kad biju skolnieks, mums dziedāšanas stundās atskaņoja kādu skaņdarbu un lika kaut ko iedomāties. Toreiz man likās – nu, ko es varu iedomāties? Tagad jau laikam esmu izaudzis, spēju iedomāties.
Mēs pašlaik esam pie “Gora” Rēzeknē, un jau septiņus gadus “Gors” ir tāds milzīgs kultūras laineris, kas vizina cilvēkus. Ne tikai latgaliešus, bet daudzi ierodas uz koncertiem arī no Rīgas, no citiem novadiem. Viss bija normāli līdz šim pavasarim. Pēdējoreiz uz koncertu biju pirms trim mēnešiem, 7. martā, bija ļoti labs Latvijas Radio bigbenda koncerts. Pasaules līmenis! Un pēc tam – viss kā ar nazi nogriezts! Tagad it kā atsākas, bet ļoti nelielai auditorijai ar dārgām biļetēm. Kur es iešu? Man jau iepriekš bija nopirktas četras biļetes; ja tie koncerti netiks atcelti, tad noteikti iešu.
Tā ir tāda kā dzīves svinēšana.
Ikdienas rutīnā ir darbs, skriešanas, problēmas, bet kultūras pasākums, ja viņš ir, tu jau gatavojies iepriekš, zini, kurā dienā tas būs, un parasti jau tās ieceres piepildās. Reti gadās, ka neesi tik apmierināts, kā biji sadomājies. Bet katrā ziņā, tāpat kā dienišķā maize, arī kultūra ir vajadzīga. Citādi dzīve kļūst grūtāk panesama.”
