Kāpēc kultūra?
Gandrīz ik viens no mums šajā pandēmijas laikā ir noklausījies kādu dziesmu, paņēmis rokās grāmatu vai vadījis vakaru ar filmu. Varbūt neesam par to aizdomājušies, bet kultūra mums ir bijusi līdzās arī laikā, kad kultūras iestāžu durvis bija slēgtas. Laikā, kad varas gaiteņos lemj par kultūras nozarei piešķirto 32 miljonu eiro sadali, Latvijas Radio kultūras žurnālisti aicina sadzirdēt un ieklausīties, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Tādēļ kampaņā "Kāpēc kultūra?" apkopoti stāsti par radio klausītāju attiecībām ar kultūru.
“Esmu Juris Ruņģis, dzimis Valmierā, lielāko daļu mūža dzīvojis Austrālijā. Pēdējos trīs gadus dzīvoju Rīgā un baudu kultūru šeit. Esmu izmācījies kā fiziķis un ilgus gadus Austrālijā strādāju Nacionālajā Mērīšanas laboratorijā kā Augstsprieguma nodaļas vadītājs. Sevišķi Latvijā mēs uz operu mēģinām iet vairāk nekā Austrālijā. Sidnejā mēs to īsti nevaram atļauties. Šeit, Rīgā, ir daudz pieejamāka opera. Mēs bijām uz “Spēlēju, dancoju”, tā bija ļoti interesanta izrāde.
Trīs pandēmijas mēnešu pašā sākumā mēs atklājām, ka [Ņujorkas] Metropoles opera katru dienu izliek [tiešsaistē] vienu jaunu operu, un mēs sākām skatīties.
Domāju, ka tagad jau esam vairāk nekā 50 noskatījušies – katru dienu! Tas ir bijis ļoti pamācoši un interesanti. Tās emocijas – klausīties, dzīvot līdzi...
Jā, arī aiziet, piemēram uz simfonisko koncertu, klausīties mūziku un skatīties uz orķestri ir pilnīgi citādāk, nekā klausīties pa radio vai pat skatīties televīzijā. Tu vairāk koncentrējies, klausies un dzīvo līdzi tam visam. Tāpēc tā klātbūtne ir svarīga,” atzīst Juris Ruņģis.