“Tāds ceļojums nezināmajā. Bet tāda sajūta, ka tas ceļojums, lai arī tu nezini, kur tu nonāksi, ir tāds silts un drošs,” par performanci saka Jānis Šipkēvičs.
“Tā ir vispārēja ainava. Tā asociācija ir nevis ar konkrēto kādu ainavisko priekšmetu, bet tas ir tāds kopums,” skaidro māksliniece Liene Mackus.
Savukārt scenogrāfs Arturs Arnis savu darbu raksturo šādi: “Es sajutu to jūru blakus. Un ar tādu paplašinājumu arī pārcēlu. Jūrā jau arī tur ir vienlaikus tāds plašums, gan arī tur notiek daudz kustības. Viļņi un iemītnieki. Peldētāji.”
Šis nebija ierasts koncerts nedz korim, nedz skatītājiem. Tā bija iespēja katram pašam piedalīties un sajust kora balsu meditatīvās vibrācijas, kas piepildīja telpu starp Lienes Mackus veidotajiem tēliem no skatītāju krēsliem tukšajā Dzintaru koncertzālē.
“Es ļoti izbaudīju savu atgriešanos pie kordiriģēšanas. Tā man ir svēta lieta un pamats visai manai būtībai un manai izjūtai par mūziku,” neslēpj Šipkēvics.
“Diriģēšanu šeit varu izmantot, lietot kā vienu līdzekli, vienu instrumentu, ar kura palīdzību komponēt.”
“Latvijas Goda apļa” pasākumu vizuāli spilgtākais priekšnesums Jūrmalā bija vērojams uz Dzintaru koncertzāles fasādes. Režisora Roberta Rubīna un komponista Jāņa Ķirša 3D animācijas stāsts “Gaismas toņu mistērija” Jūrmalu un Dzintaru koncertzāli attēloja atšķirīgos gadalaikos un dažādās dabas parādībās.
