Kritiku par nepilnīgu LNO uzraudzību saņēma arī Kultūras ministrija un revidenti par to, ka daudzās nepilnības nav novērstas jau agrāk. Vai un kādus zaudējumus tās radījušas, auditori gan secināt nevar.
Pēc LNO jaunās valdes pasūtījuma veiktajā auditā par operas finanšu, juridisko un operatīvo darbību kopš 2009.gada atklātas gana būtiskas nepilnības, kas rada riskus operas saimnieciskajai darbībai. Kā deputātiem skaidroja auditorfirmas „Deloitte" pārstāve Ilāna Ekbauma, virkne trūkumu izgaismojušies gan plānošanā, gan izpildē un tās kontrolē.
Galvenais secinājums - visas nepilnības attiecas uz visām audita laikā apskatītajām saimnieciskās darbības jomām. Nevar izdalīt vienu neefektivitātes avotu, kuru izlabojot varētu veikt ievērojamus uzlabojumus Nacionālās operas darbībā,” norāda Ekbauma.
Auditori snieguši teju 50 rekomendāciju, ko jāuzlabo. Puse no tām jau ieviestas, pārējās jāievieš līdz gada beigām. Ieteikumi skar finanšu plānošanu, grāmatvedības uzskaiti, juridisko darbību un daudzas citas jomas.
Saeimas Revīzijas komisijas vadītāja Elīna Siliņa pēc ziņojuma uzklausīšanas operas līdzšinējo finanšu vadības stilu novērtēja kā aizvēsturisku.
Tāda sajūta, ka atbildīgās amatpersonas ir pieņēmušas, ka opera ir nevis kapitālsabiedrība, bet gan budžeta iestāde, balstīta uz naudas plūsmas principu - cik iedos, tik iztērēs, vajadzēs, prasīs vēl un arī iztērēs,” uzskata Siliņa.
Siliņu izbrīnījušas daudzās kļūdas finanšu uzskaitē, ko citās publiskās pārvaldes iestādēs vairs nekonstatē. Tādēļ deputāte veltīja kritiku arī Kultūras ministrijai un neatkarīgajiem revidentiem, kas to iepriekš nav pamanījuši.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters gan taisnojās, ka tieši tāpēc pērn grozīts operas likums un iecelta jauna valde.
Domājam, ka esam uz pareiza ceļa. Valdes modelis ļauj izveidot pilnvērtīgāku pārvaldību. Ministrija veic pasākumus, lai sakārtotu finanšu plānošanas jautājumus,” norāda Lielpēters.
Par auditā konstatētajiem trūkumiem Kultūras ministrija gan nevienu disciplinārlietu nav ierosinājusi, jo auditā nav aprēķināti konkrēti zaudējumi. Par to sašutis bija Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks.
Manuprāt, profesionāls darbs būtu tad, ja jūs konkrēti pateiktu – jā, tādi zaudējumi ir, par operas darbu atbildīgās personas varēja to izdarīt. Jūsu atzinums vairāk līdzinās tādam „bla, bla, bla”,” asi kritizē Parādnieks.
„Deloitte" pārstāve gan uzsvēra, ka auditoru kompetencē nav noteikt vainīgos. Savukārt konkrētus zaudējumus nevar noteikt neprecīzās finanšu uzskaites dēļ.
Jaunā operas valde sola par spīti atklātajiem trūkumiem papildu naudu šogad neprasīt.
Grūtības sagādā tas, ka pagaidām nav ieviesta jauna grāmatvedības sistēma, kas ļautu automatizēti strādāt. Tas nozīmē, ka ir ne tikai liels apjoms, bet ari neprecizitātes risks,” skaidro LNO valdes locekle Inese Eglīte.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti savukārt nolēma aicināt arī Valsts kontroli iespēju robežās izvērtēt Latvijas Nacionālās operas darbību.
Kā iepriekš vēstīts, pēc iepazīšanās ar LNO finansiālo stāvokli un 2013./2014. gada sezonas plānu LNO jaunā valde, kas darbu sāka 2013.gada rudenī, iesniedza Kultūras ministrijai situācijas pārskatu ar lūgumu rast iespēju piešķirt papildu finansējumu. LNO pērn noslēdza līgumu par finanšu un juridisko auditu ar auditorfirmu "Deloitte Latvia", kura šī gada februārī sniedza atzinumu un norādīja uz vairākām nepilnībām LNO finanšu darbībā. Kultūras ministre Dace Melbārde intervijā Latvijas Radio atzina, ka audits pierāda ilgstošu nesaimniecisku darbību operā.
