Lai arī šogad tradicionālā bluķa vilkšana un ziemas saulgriežu aktivitātes Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā ies secen, visi interesenti varēs apskatīt "Ziemas masku taku", lai baudītu svētku noskaņu.
Mēneša garumā varēs izzināt senās paražas un ticējumus, apskatīt masku dažādību un baudīt ziemas ainavas muzejā. Muzejā līdz Meteņiem ir apskatāma arī tradicionālo masku izstāde “Starp divām saulēm”, kas ir veltīta tieši Ziemassvētku maskām. Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli – tajā varēs ieskatīties caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts.
Ziema latviešu tradīcijās ir aktīvākais maskošanās laiks, norādīja muzejā, atzīmējot, ka ziemas masku gājieni bijuši īpaši kolorīti un trokšņaini. Starp ziemas maskām var sastapt arī mītiskos dzīvniekus un pārdabiskas būtnes, piemēram, Velnu, Nāvi, Garo sievu, Mazo vīriņu, Miežvilku. Ziemassvētkos tradicionāli aktualizējas arī gaismas un tumsas, šīs saules un viņsaules, kosmosa un haosa, pasaules radīšanas, kā arī auglības tēmas.
“12 dienas pēc Ziemassvētkiem latvieši saukuši par svētajiem vakariem jeb jautro laiku, kad ļaudis vakarē – dzied, min mīklas, nestrādā un nevērpj. Šis ir arī maskās iešanas laiks.
Maskas ir savdabīgi svētku starpnieki un atklāsmes instrumenti. Starpnieki, kuru uzdevums ir savienot divas dažādas realitātes.
Var teikt, ka maska padara neredzamo par redzamu, sekmējot pārdabiskā saprašanu un saziņu ar to. Maskas izdejo, izdzied, izrāda priekšstatus par dzīvi un nāvi, par attiecībām starp ļaudīm, cilvēkiem un dabu, par pasaules rašanos, tās funkcionēšanu. Maskas nepieder ikdienas pasaulei, tās palīdz uzturēt saikni ar pirmatnējiem radošajiem spēkiem un ļauj cilvēkam izmantot tos savās interesēs,” par maskošanās tradīciju stāstīja masku pētniece Aīda Rancāne.
Masku parādi iecerēts arī turpināt: no janvāra vidum līdz februāra vidum apmeklētājiem iecerēts rādīt arī pavasara iezvanītāja Meteņa maskas.
KONTEKSTS:
Tā kā Covid-19 izplatība par spīti novembrī izsludinātajai ārkārtējai situācijai nemazinās, valdība pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz 11. janvārim, ieviešot arī jaunus drošības pasākumus.
Muzeji, tiem radniecīgas mākslas darbu eksponēšanas vietas un bibliotēkas darbu varēs turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Citas kultūrvietas līdz nākamā gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgtas.
