Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadītājs Edgars Vērpe pastāstīja, ka noteikums ir - projektā ir jāpiedalās visām trim Baltijas valstīm. Būs viens ģenerālais projekta vadītājs, kam ir galvenā ideja, un viņš piesaista abas pārējās valstis. "Tā ir tā būtiskā ideja un arī cerība, ka valstis sāks kultūrā vairāk sadarboties kā līdz šim. Jo līdz šim, ja kāds gribēja naudu kaut vai tādai starptautiskai Orsē izstādei, piemēram, muzejs, viņiem bija [jāiet] caur budžetu vai, teiksim, mums [VKKF] vēl bijām kaut kāda iespēja dabūt, tad tagad ir skaidri zināms, - ja man ir šādas idejas, tad ir fonds, kas tās atbalsta," skaidroja Vērpe.
Fonda budžets ir 300 tūkstoši eiro. Vēl klāt skaitāms Ziemeļvalstu Padomes ziedojums 100 000 eiro apmērā, kam iespējams pieteikties. Viena projekta apmērs var būt no 25 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem eiro. Tādējādi gada laikā varētu atbalstīt aptuveni 10 projektus.
"Kad runājām par fonda budžetu, man likās, ka 100 tūkstoši no katras valsts ir par maz, ka būtu jābūt vairāk, bet tajā diskusijā nonācām pie slēdziena, ka paskatīsimies, kā viss notiek, un tad jau - nesteigsimies ratiem pa priekšu," teica Vērpe.
Pēc viņa teiktā, nevienam nav priekšstata, kāds būs pieprasījums, kādas būs idejas, cik labi būs tie projekti. Vērpe cer, ka projekti būs labi un naudu valstis būs gatavas arī palielināt.
Projektu pieteikumus vērtēs sešu pārstāvju ekspertu komisija, pārstāvot dažādas kultūras jomas. Ekspertu komisija tiks iecelta uz trīs gadiem. Katru valsti komisijā pārstāvēs divi komisijas locekļi.
Baltijas Kultūras fonda administrēšana norisināsies rotācijas kartībā - no šī gada sākuma līdz 2021. gada nogalei šo uzdevumu veiks Igaunijas Kultūras fonds. VKKF fondu administrēs no 2022. līdz 2024. gada beigām, savukārt Lietuvas Kultūras padome - no 2025. gada līdz 2027. gada beigām.
