Dienas ziņas

Jaunieši apgūst braukšanu ziemas apstākļos

Dienas ziņas

Uz sanāksmi pulcējas vēstures skolotāji

Turpinās Cesvaines pils atjaunošana

Atjaunojamo Cesvaines pili redz kā kultūras un mākslas centru

Kopš postošā ugunsgrēka Cesvaines pilī ir pagājuši 13 gadi, bet tās atjaunošana notiek joprojām. Lielākā vērība pašlaik tiek pievērsta Eiropas līdzekļu piesaistei, kā arī pils arhitektoniskajai izpētei, lai apzinātu unikālās mākslinieciskās vērtības, kas jāņem vērā restaurācijā. Pils saimnieks - pašvaldība - nākotnē valsts mēroga arhitektūras pieminekli redz kā piemērotu vietu kultūras un mākslas centra izveidei.

Pašlaik tiek strādāts, lai ne vien citi, bet arī paši Cesvaines ļaudis apjaustu tās vērtības, ko baronu Vulfu dzimta ir atstājusi. Greznie metālkalumi, interjera apdare, kamīni un āra terašu griestu gleznojumi ir noteikti kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi. „Šie gleznojumi ir pārdzīvojuši visus skolas laikus, ugunsgrēku un šobrīd mēs joprojām varam redzēt šo īpaši oriģinālo darbu, un droši var teikt, ka šādi gleznojumi nekur citur Latvijā nav saglabājušies kā tikai Cesvaines pilī,” saka Cesvaines pils muzeja vadītāja Daiga Matroze.             

Līdztekus interjera restaurācijai svarīgākais darbs gaidāms pils centrālās daļas jumta konstrukciju atjaunošanā, kam pašvaldība cer piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. „Finanšu piesaiste, protams, ir problemātiska. Mēs pašlaik ejam to ceļu, kur mēs kaut ko varam piesaistīt, tur arī piesaistām, jo neapšaubāmi ir fakts, ka daudzās vietās dominē lobiji un nauda ir „iezīmēta”, arī Eiropas projektos. Mēs esam mēģinājuši piesaistīt finansējumu centrālās daļas jumta atjaunošanai, kur vajag apmēram vienu miljonu eiro, un cik reižu mēs esam mēģinājuši, tik reižu mums nav izdevies, bet plinti krūmos neesam metuši,” saka Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats.

Vērtējot pils nākotnes vīziju, cesvainieši pilī saskata vietu mākslas un kultūras norisēm. Tekstilmākslniece Inese Jakobi viena no pirmajām pils telpas izraudzījās savu tekstīliju izstādei, tāpēc ir pārliecināta, ka arī turpmāk pils kļūs par iecienītu izstāžu norises vietu. „Tieši ar šo kultūras slāni jeb daudziem slāņiem, kas te atklājas otrajā stāvā, tas rada tādu īpašu telpu,” norāda tekstilmāksliniece Inese Jakobi.

Pils izpētes darbu rezultātā atklājušās senas vērtības, ko garāmejot daudzi nav pamanījuši. Kaut vai arhitektu veidotais  bezdelīgas perēklītis centrālo durvju rūmē, kas simbolizē mājas svētību un vienlaikus arī spēku pārdzīvot dažādus laikus..

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti