Medijos izskanējušo ziņu par Cesvaines pili, kas atkal ver durvis apmeklētājiem pēc vērienīgiem restaurācijas darbiem, pils atjaunotāji uztver duāli, uzsverot, ka savā ziņā šāda vēsts uztverama kā viltus ziņa.
Daļēji nopostītā pils šo divdesmit gadu laikā patiešām ir atdzimusi, taču restaurācijas darbi tajā vēl ir priekšā.
Savukārt sabiedrībā rezonansi izraisījušas pils jaunās durvis, kas šķietami neiekļaujas senatnīgajā ēkā, taču tam esot savs pamatojums.
"Tās ir ugunsdrošās durvis, kur tās prasības ir tāds rokturis un viss. Un šis objekts jau pēc degšanas jau tādā palielinājumā tiek skatīts tieši no ugunsdrošības viedokļa," skaidroja būvprojekta vadītāja Ināra Caunīte.
Divdesmit gados kopumā pils atjaunošanai īstenoti teju 30 projekti, lielākais no tiem – Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības projekts ar 1,3 miljonu eiro finansējumu. Projekta 3. kārtā daļā pils ierīkota centrālapkures sistēma, nomainīta elektroinstalācija, sakārtota kanalizācijas un notekūdeņu sistēma, ierīkots pacēlājs.
"Mēs spēsim nodrošināt pils pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas daudzās pilīs un muižās nav iespējams.
Šiem cilvēkiem būs iespēja nokļūt gan pirmajā stāvā, apskatīt skaistās balles zāles, gan arī otrajā stāvā piedalīties semināros," stāstīja Cesvaines pils vadītāja Linda Bakmane.
Šim nolūkam izbūvēts vestibils ar aprīkotu konferenču zāli un telpu pils darbiniekiem. No tā uz bēniņiem uzstādītas jaunas koka kāpnes, izgatavotas pēc senajām pils fotogrāfijām. Savukārt pils labā spārna pagrabā ir atjaunotas un pielāgotas telpas ēdināšanai.
"Bet šķiet, ka nav tās dvēseles, kas bija pirms ugunsgrēka tai skolā. Kaut kā tā aura, šķiet, ir mainījusies. Bet ir patīkami atgriezties un visu to redzēt atdzimušu," atzina Cesvaines vidusskolas 1976. gada absolvents Andris Kažmers.
Lēnām, bet pamatīgi pils atdzimst, pārtopot par Austrumvidzemes kultūras un mākslas centru. Turpmāk veicamā restaurācija esot sadalīta atsevišķos mazākos projektos, ar domu pili šo darbu laikā tūristiem atstāt pieejamu. Visiem atlikušajiem darbiem kopā būšot nepieciešami vēl vairāki miljoni eiro.
