Kultūras Rondo

Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis iepazīstina ar izstādi "Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”

Kultūras Rondo

Režisores Ksenijas Ohapkinas filmas "Nemirstīgie" pirmizrāde Latvijā būs Riga IFF laikā

Jaunas ieceres arhitektūras izglītībā Latvijā. Iepazīstina Austris Mailītis

Arhitekts Mailītis piedavā veidot radikālu arhitektūras skolu LMA paspārnē

Šogad aprit 150 gadi, kopš Latvijā iespējams iegūt augstāko izglītību arhitektūrā. Jubilejas gadā arhitekts Austris Mailītis kopā ar domubiedriem piedāvā izveidot jaunu arhitektūras skolu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) paspārnē.

“Iniciatīva, ar kuru nākam, ir saistīta ar jaunas arhitektūras skolas izveidi Latvijas Mākslas akadēmijas paspārnē. Ideja nav jauna, Eiropā arhitektūras skolas ir gan tehniskajās universitātēs, gan mākslas akadēmijās. Ņemot vērā arhitektūras dabu, ka tā ir saistīta gan ar tehnoloģiskām lietām, gan arī mākslinieciskām, Eiropā šāda sistēma darbojas, jo

arhitektūrai ir jāatbild uz cilvēka nepieciešamību gan pēc funkcionālas un lietojamas telpas, gan pēc estētiskas idejiski pamatotas telpas,”

sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro arhitekts Austris Mailītis.

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes zinātņu prodekāne Sandra Treija piekrīt, ka arhitekta loma laika gaitā ievērojami mainījusies.

“Par to pasaulē diskutē, izvirzot kā lielu risku vides kvalitātei. Spēlētāji, kas ietekmē arhitekta darba rezultātu, ir daudz. Daudz runā par sabiedrības iesaisti katras ēkas radīšanā, par attīstītāja un investora, par pilsētas lomu. Loks, kas iesaistīts arhitektūras veidošanā, ir plašs, beigās to atbildību par veiksmi vai neveiksmi galvenokārt pieraksta arhitektam,” norāda Sandra Treija.

Mailītis pārliecināts, ka arhitektūra ir gan tehniska disciplīna, gan māksla, tās viena otru neizslēdz.

Viņš kopā ar domubiedriem vēlas izveidot kompaktu un savā ziņā radikālu skolu, kas var atļauties vairāk eksperimentēt. Mailītis uzskata, ka Latvijā varētu būt vairāk arhitektu un savstarpējās konkurences palielināšana tikai celtu kvalitāti.

Šobrīd arhitektūras izglītību Latvijā var iegūt Rīgas Tehniskajā universitātē un RISEBA. Vēl vienu piedāvājumu Treija vērtē kā ieguvumu, taču norāda uz finanšu situāciju valstī.

“Es esmu pārliecināta, ka tas ir ieguvums, pilnīgi noteikti. Vai sabiedrība par to ir gatava maksāt, to es nemāku atbildēt.

Bez šaubām, katra konkurence noteikti ved kvalitāti tikai uz augšu. Vai šajos apstākļos, kad zinām, cik mēs esam Eiropas kontekstā tādā saspringtā finanšu situācijā, kas attiecas uz publiskā sektora apmaksu... Tas pilnīgi noteikti ietekmē arī izglītību un arī arhitektūras izglītību,” bilst Treija.

Mailītis atklāj, ka viņi ar domubiedriem ir vērsušies Mākslas akadēmijā ar savu piedāvājumu. “Mēs kā domubiedru grupa runājam ar akadēmiju, akadēmija ir fokusējusies uz šo lietu. Un viņi saka, ka mums tas ir jātaisa un ka viņi to varēs “pavilkt”, un mēs paļaujamies uz šo lietu un ejam uz priekšu,” komentē Mailītis.

Treija atgādina, ka jaunās skolas veidotājiem būs jādomā ne tikai par radikālu pieeju arhitektūras izglītībā, bet arī par šī izglītības virziena starptautisku atzīšanu, jo arhitekta izglītība Eiropas kontekstā ir reglamentēta profesija, kurai ar direktīvu ir noteiktas specifiskas kompetences, ļoti precīzi izmērāmas, ja vēlas, lai izglītības diploms ir ratificēts Eiropas līmenī, kā tas šobrīd ir ar Rīgas Tehniskajā universitātē iegūto diplomu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti