Sadaļas Sadaļas

Apvienotās Nacionālās mākslu vidusskolas tapšana raisa bažas par identitāti

Durvis 1.septembrī vērusi Nacionālā mākslu vidusskola, kas apvieno Jaņa Rozentāla mākslas skolu un Rīgas doma kora skolu. Atbildīgā Kultūras ministrija cer, ka arī citas kultūrizglītības iestādes, kas iepriekš apvienoties atteikušās, šādu vēlmi varētu izrādīt šī mācību gada laikā. Informāciju par to, ar kurām iestādēm pašlaik notiek sarunas, neatklāj. 

Mākslinieki pauduši viedokli, ka reorganizācijas rezultātā vairākas pazīstamas skolas ar laiku zaudēs savu vārdu, un no skolas vadības varētu būt atkarīgs tas, kuras nozares kultūras izglītībā turpmāk būs prioritāras. Tikmēr audzēkņiem par pārmaiņām ir visai atšķirīgs viedoklis. 

Pirmais mācību pusgads aizritējis skolā, zem kuras vārda apvienotas Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla mākslas skola. Pašlaik apvienošanās izskatās vairāk formāla, jo abas struktūrvienības atrodas katra savā ēkā un mainīts vien izglītības iestāžu nosaukums, tās pārdēvējot par Nacionālo mākslu vidusskolu.Foto: Vita Anstrate

Rozentāla mākslas skolas struktūrvienības vadītājs Jānis Dukāts paskaidroja, ka fiziski nekas nav mainījies: "Tikai juridiski. Mēs esam viena skola, viens direktors. Šīs  struktūrvienības paliek ar savām tradīcijām, saviem uzstādītajiem mērķiem," viņš teica. "Nekas tādā ziņā nav mainījies. Pedagogi tie paši. Administrācija katrā skolā turpina savu iesākto darbu."Foto: Vita Anstrate

Skolēniem viedokļi ir atšķirīgi. Rīgas Doma kora skolā, kas atrodas nepilna pusotra kilometra attālumā no Rozentāla skolas, atsevišķi skolēni jūtas zaudējuši skolas identitāti. Vēl daļa uzskata, labi vien, ka apvienoti ar citas nozares izglītības iestādi. Piemēram, 4.kursa audzēkne Rīgas Doma kora skolā Elvīra Avota saka, ar citu mūzikas skolu apvienoties negribētu. Tad būtu lielāka konkurence un arī citi skolotāji.

Tagad jauniete ir ļoti apmierināta ar izveidoto sadarbības modeli, kas sniedz jaunas iespējas. "Tie projekti, ka mēs ejam mācīties pie viņiem un viņi nāk pie mums, kas arī ir ļoti, ļoti interesanti, un mēs esam pieprasījuši, lai šogad tas turpinās," sacīja Avota. "Es eju uz gleznošanu. Mēs esam tikai divas, bet mēs ejam ļoti regulāri. Es nezinu, vai viņi nāk. Man liekas, viņi nāk uz ģitārspēli."

Skolēni neesot informēti par to, vai tuvākā laikā sagaidāmas vēl kādas pārmaiņas.

Rozentāla mākslas skolas struktūrvienības vadītājs ir pārliecināts, ka ilgtermiņa apvienošanās došot savu artavu. Eiropas finansējuma piesaistīšana arī bijis izšķirošais šajā lēmumā.

"Protams, ja mēs skatāmies arī ar tādu nākotnes vīziju, tad nacionāla skola kā tāda fundamentāla, ar stabilām tradīcijām skola tiešām varētu tiešām varētu būt tāda neaizskarama, jo bieži vien šīs mazās skolas tiek "abižotas" ar finansējumu," teica Dukāts. "Es domāju, ka vajag vienu tādu stabilu mākslas skolu Latvijā."

Izsniegtajā diplomā absolventiem sīkākiem burtiem norādīs arī konkrēto struktūrvienību. Nacionālā mākslu vidusskola ir viena no kopumā astoņām iestādēm, kurām valsts jau piešķīrusi vai vēl piešķirs profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Vien šīm skolām piesaistīs Eiropas naudu, un arī pedagogiem atalgojums būs par 10% lielāks nekā tām skolām, kas apvienoties nepiekrita. Kultūras ministrija cer panākt, ka šogad visas skolas, kas iepriekš apvienoties un mainīt juridisko statusu nepiekrita, izrādīs interesi.

Nacionālā kultūras centra direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza uzsvēra, ka nav tikai tā, ka "paņemam naudu un dzīvojam laimīgi". "Šeit mēs redzam ļoti daudz metodisko funkciju izpildi, gribas teikt, daudz augstākā līmenī. Bet, protams, es nedomāju, ka diploms ir tas, kas parāda šo jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Galvenais ir viņu iegūtās zināšanas, prasmes un tas, cik viņi var radoši iekļauties visā kultūrizglītības tīklā," uzsvēra Groza.

Kritiku vērienīgajām izmaiņām velta Igors Dobičins, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents. Dobičins norāda, ka skolas zaudē savu atpazīstamo vārdu, vadoties vien pēc juridiskiem un ekonomiskiem argumentiem.

"Vai tiešām rezultāts ir šis augsta līmeņa profesionālisms,  kāds mūsu Latvijā ir sasniegts, lai netiktu devalvēts un zaudēts, jo pašlaik mums ir ko zaudēt. Ir vieglāk tad, kad nav ko zaudēt, tad var būvēt dažādas shēmas un eksperimentēt," sacīja Dobičins..

Līdzīgi kā Rīgā apvienotas Doma kora un Rozentāla mākslas skolas, tā Liepājā kompetenču centrā apvienojušās Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola un Dizaina un mākslas skola, bet Rēzeknē – Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola un Mākslas un dizaina vidusskola. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt