Aizvadīts pusgads, kopš Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā, ir arī pirmie secinājumi. "Apmeklējums mūsu pasākumiem ir ļoti labs. Tā sabiedrības daļa, kas apmeklē kultūras pasākumus, ir izrādījuši ļoti lielu interesi. Uz labu tendenci norāda tieši notikumi apkaimēs, kur izdodas iesaistīt iedzīvotājus," stāsta Rozenberga.
Runājot par kompānijas TNS nesen publiskotajiem aptaujas datiem, kas liecina - 45% Latvijas iedzīvotāju nav pamanījuši to, ka Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, Rozenberga skaidro: "Mūsu rīcībā jau kopš gada sākuma ir SKDS dati, kas ir ļoti nopietna kompānija un komentārus neprasa. Viņu aptaujas dati jau gada sākumā, janvārī, liecināja, ka 75% Rīgā ir informēti par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, reģionos - 57%. Ja izvelkam vidējo aritmētisko, nekādi nesanāk šis skaitlis, zinātniski tik liela procentu starpība nav iespējama. Tātad - vai nu tas ir cita veida jautājums, kas ir uzdots, vai arī, kā tā aptauja ir veikta."
Kā norāda Rozenberga, viesnīcu un restorānu asociācijas "Live Riga" dati liecinot, ka pirmajā gada ceturksnī, kas nav aktīvā tūrisma sezona, tūristu skaits tomēr ir pieaudzis par 19% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. "Par vasaras periodu mēs zinām, ka viesnīcas ir pārpildītas, Rīga ir pilna ar tūristu autobusiem. Labā ziņa - viņi arī izbrauc ārpus Rīgas," uzsver Rozenberga.
Rozenberga uzskata, ka Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam ir potenciāls ilgtermiņā: "Tas piesaista arī ekonomikas aktivitāti, par ko liecina Eiropas Komisijas dati par iepriekšējām kultūras galvaspilsētām. Mēs to šobrīd redzam arī ikdienā, piemēram, tieši šodien mums ir 60 Nīderlandes uzņēmēju delegācija, kas brauc šeit iegūt pieredzi, jo Leuvardenas pilsēta ir 2018.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Otra šodienas grupa ir Austrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras delegācija, un tas ir tikai šodien. To pašu varu teikt par starptautiskajiem žurnālistiem - nav tādas dienas, kad mums viņu nebūtu birojā."
"Rīga 2014" programmu vadītāja noraida bažas, ka daudzi pasākumi cilvēkiem nav pieejami dārgo biļešu dēļ, viņa uzsver, ka tie ir tikai daži gadījumi: "Lielie pasākumi mums kaut kā ir jāfinansē. Piemēram, koncerts "Dzimuši Rīgā" - būs lielākās operas zvaigznes, koncerts, kas tiks rādīts "Arte" televīzijā. Tur ir gan lielas izmaksas, gan ne tik liels cilvēku skaits, kas var ietilpt koncerta vietā. Tomēr koncertam varēs sekot līdzi gan uz ekrāniem, gan televīzijā. Manuprāt, šis ir viens no atsevišķiem gadījumiem, kad biļetes ir diezgan dārgas. Ir ļoti, ļoti daudz bezmaksas pasākumu."
Aiva Rozenberga norāda, ka "Rīga 2014" komanda ik pirmdienu vērtē aizvadīto nedēļu: "Katrs izvērtē, kas ir bijis labi, kas ne tik labi aizvadītajā nedēļā, visu laiku meklējam jaunas iespējas. Galvenais ir kultūras process, reklāmai atvēlam tik daudz, cik varam atvēlēt. Katru dienu veicot mediju monitoringu, redzam, ka ir ārkārtīgi daudz informācijas par "Rīga 2014" notikumiem, tas arī ir galvenais informācijas ieguves veids cilvēkiem."
