Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss mūsdienās tapušai ēkai ir jauna pieredze Latvijai. Arhitekta Gunāra Birkerta Nacionālā bibliotēka ir otrā pēc Meinharda fon Gerkāna "Villas Guna". Ideja raisīja diskusijas un šaubas, taču iedvesmoja Norvēģijas piemērs.
"Spožākais objekts, ko sabiedrība zina, ir Norvēģijas Nacionālās operas un baleta ēka Oslo, "Snøhetta" birojs to ir darinājis," atzīmēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, piebilstot: "Tā objekta kvalitāte un tas vēstījums caur arhitektūru, kas tika dots sabiedrībai, bija tik spēcīgs, ka viņiem neradās šaubas, ka to uzreiz pēc uzbūvēšanas var iekļaut pieminekļu sarakstā."
Nacionālā bibliotēka ir pasaules mēroga darbs, atzīst arhitekti arī ārpus Latvijas. Viens no Birkerta 287 autorprojektiem mainījis Rīgas seju un mūsu attieksmi pret moderno arhitektūru. "Ja kāds no pasaules līmeņa arhitektiem ienāk Latvijā ar savu arhitektūru, vai tas būtu Folkers Ginke ar Liepājas koncertzāli vai Gunārs Birkerts ar Nacionālo bibliotēku, vai Deivids Kuks ar Ventspils koncertzāli, tas maina domāšanu, tas parāda citus horizontus, tas parāda tādu starptautisku pieredzi," atzīmēja arhitekts Jānis Dripe.
Ietekmi uz pilsētvides ainavu uzsvēra arī žurnāla "Latvijas Architektūra" galvenais redaktors Jānis Lejnieks: "Tā ir vienīgā ēka, kas faktiski 30 gados ir iezīmējusi jauno arhitektūru Rīgas sejā, jo diemžēl nav ne muzejs uzbūvēts, ne koncertzāle, tā vēl tikai projektos."
Nacionālās bibliotēkas ēka nešaubīgi izraisa interesi un pārsteigumu, ko piedzīvo vai ikviens, to pirmoreiz ieraugot. Kā pirmo satikšanos ar ēku aprakstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks: "Tas tāds starptautisks vārds, ļoti īss, ļoti vienkāršs, visiem saprotams, "ohhh"."
"Tā ēka ir ekspresīva, tā ēka iemieso kādas latviskas vērtības, mēs runājam par Gaismas pili, kas ceļas augšā no Daugavas dzīlēm. Mēs runājam par stikla kalnu, kas ir rainiska sākotne,"
piebilda Dripe.
"Gaismas pils" apsaimniekošanā liels atspaids ir modernās tehnoloģijas. "Protams, par līdzekļiem visu laiku ir jācīnās, protams, visas krīzes, kas ir bijušas, nozīmē ļoti nopietnu darbu, lai mēs varētu šo ēku uzturēt un uzkopt," atzīmēja bibliotēkas direktors.
"Iedzīvojoties šajā ēkā, mēs esam par vairāk nekā 30, pat vairāk procentiem iemācījušies ekspluatācijas izmaksas samazināt. Pateicoties tam, ka ir šīs augstās tehnoloģijas," norādīja Vilks.
Kopš atklāšanas dienas bibliotēka ir atvērta ikvienam, kas to vēlas apskatīt, un interesentu netrūkst ne ziemā, ne vasarā.
