"No pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad ēka tika uzcelta, šeit vienmēr atradusies banka. Mēs, kā vērtību glabātājs un banka kā vērtību glabātāja – esam ne tiešā nozīmē, bet šo vērtību glabātāju turpinātāji," stāsta Kuldīgas novada muzeja direktors Eduards Dambergs.
Jau ienākot bijušajā bankas ēkā, uz sienas nevar nepamanīt kādu skaitli, kas vēsta par Kuldīgas novada muzeja krājuma vērtībām – un tie šobrīd ir 115 238 priekšmeti, kas atrodas muzeja krājumā. Bankas ēku caurvij vēsturiska elpa, un jau pirmajā stāvā ieraugām vienu no senajiem bankas seifiem, kas atradies ēkā un tagad tiks izmantots bukletu izvietošanai, līdz ar to greznā seifa smagās durvis varēs atvērt ikviens interesents. Tas bijis viens no mērķiem – saglabāt pēc iespējas vairāk autentiskā interjera detaļu.
"Lai cilvēkiem būtu gan šī sajūta, ka viņi ir ienākuši bankā, gan arī ēka ir unikāla Kuldīgai, lai tā pati būtu kā apskates objekts, kā kultūrvieta. Mēs kā muzejs izvirzījām vienu no prioritātēm – mēģināt pēc iespējas mazāk iejaukties. Līdz ar to tas bija papildu izaicinājums, jo mums nācās daudz domāt, kā nodrošināt mūsu funkciju, bet neiejaucoties ēkā," skaidro Eduards Dambergs.
Nauda un Latvijas Banka Kuldīgā ir viena no atvērtās ekspozīcijas tēmām. Vēsturiskajā bankas operāciju zāle ar stikla lodziņiem, aiz kuriem reiz strādāja bankas darbinieki, tagad redzamas senas fotogrāfijas, apraksti par banku rašanos pasaulē, no senām un unikālām monētām Romas impērijas laikā līdz pat mūsdienu eiro naudas zīmēm.
Ekspozīciju veidos sešas tematiskās daļas, stāsta Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle: "Viens, ka mēs šajā ekspozīcijā stāstām par vēsturi, par Viduskurzemes vēsturi, akcentējam arī atsevišķi Kuldīgu, bet otrs – mēs stāstām par muzeju, kas ir muzejs, ar ko tas nodarbojas, kāpēc kultūrvēsturiskie priekšmeti ir jāsaglabā, kāpēc jāsargā, kāpēc jānodod nākamajām paaudzēm. Mums ir svarīgi, lai cilvēki šeit jūtas labi, arī tie, kuri nav lieli lasītāji vai nav lieli vēstures entuziasti, lai ir tās sajūtas, ko viņi var gūt no kultūras mantojuma, kas ir uzkrāts nu jau vairāk nekā 85 gadu laikā."
Inna Rozentāle iepazīstina ar ekspozīcijā redzamo: "Ekspozīcijas daļa mums ir veltīta arī kuršu ķoniņiem un viņu mantojumam Kuldīgas novadā, te jūs redzat gan teksta norakstu no 1320. gada dokumenta – lēņa grāmata Tontegodem. Te jūs redzat kuršu ķoniņienes tērpa rekonstrukciju, var redzēt, cik grezns, jau pēc pilsētas modes."
Ekspozīcija ir veidota ar dažādiem atraktīviem uzdevumiem un spēlēm, kā arī pieejama angļu valodā. Plaša informācija atrodama virtuālajos gidos – planšetdatoros. Ir iespaidīgs skaits dažādu priekšmetu, kas atrodas muzeja krājumā. Varēs izpētīt arheoloģiskos dārgumus un ieraudzīt, kā sendienās izskatījušies kurši svētku drānās. Pirmie viesi jau ir bijuši, mazu noslēpumu atklāj Inna Rozentāle: "Vēstures skolotājas vairs nevarēja sagaidīt, un, tā kā šobrīd vēstures stundās tēma ir laika līnija 4. klasēm, pāris klases jau ir bijušas pirms atklāšanas. Tās sajūtas, tie skatieni ekspozīcijā, tas ir neatkārtojami. Katrs atrod kaut ko priekš sevis. Bērnu skatieni ir neaprakstāmi, priekšmetu ir daudz, kaut kas uzrunā katru."
Muzeja darbinieki lepojas, ka ekspozīcija ir pašu lolojums, ideju un pētījumu rezultāts, turklāt ar ekspozīcijas izveidošanu nekas nebeidzas, iesāktie pētījumi turpināsies, uzsver Eduards Dambergs: "Mēs esam ļoti daudz tēmu detalizēti izpētījuši jau šobrīd un nākamajiem gadiem uz priekšu, saplānojuši, kas vēl nepieciešams. Lai arī ekspozīcija ir noslēgusies, pētniecība un izziņas process turpināsies. Tas ir ļoti labs iesākums, un tam visam vēl būs turpinājums."
Uz vienas no sienām aizslīd animācija par Kuldīgas vēsturi no ledāju kušanas laikiem līdz pat mūsdienām, to noslēdzot ar bezgalības zīmi, tā apliecinot, ka nekas nebeidzas un, Innas Rozentāles vārdiem sakot – muzejs ir par pagātni, tagadni un nākotni.
