Gluži kā tiesas zālē līdz ar paziņojumu par Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā noskan arī āmura klaudziens. Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā rit UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45. sesija. Nominācijas pieteikušas 50 valstis.
Latvijas delegācija savu kārtu gaidīja ar nepacietību un uztraukumu. Pēc apstiprinoša lēmuma emocijas sita augstu vilni. Rijādā atrodas arī pārstāvji no Kuldīgas.
"Emocijas ir brīnišķīgas, mēs esam tiešām ļoti laimīgi. Tik daudzi cilvēki bijuši iesaistīti šajā procesā. Es gribu teikt paldies ikvienam, kurš ar savu padomu, savu laiku veltījis šim procesam, jo tie tiešām ļoti daudz deva. Nu tas jau vien parāda, cik nozīmīga šī nominācija un cik nozīmīgs ir šis ieraksts šajā sarakstā," pauda Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").
Kuldīga pasaulē ir vislabāk saglabātā un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība par Kurzemes un Zemgales hercogistes arhitektūru un pilsētbūvniecību, kas atspoguļojas ainavā, ielu un laukumu plānojumā ar būtiskiem saglabātiem dabas, apbūves un infrastruktūras elementiem. Daudzo gatavošanās gadu laikā daudz strādāts pie izpētes, izveidota pārvaldības politika, iesaistot arī iedzīvotājus restaurācijas procesā. Daudzus gadus pie Kuldīgas pilsētas un novada vadības bijusi tagadējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
"Gandarījums ir vēl lielāks, ļoti labi atceros to pašu sākumu. Vislielākais pirmais neticības moments bija ar tajā brīdī, kad Edgars Zalāns, viņš bija mērs, toreiz visiem paziņoja, ka Kuldīgā vajadzētu iet uz UNESCO, man likās, vai tas būs iespējams.
Tas ir ļoti liels notikums Latvijā, jo Latvijā ir tikai divas pilsētas, kuras ir ierakstītas pilsētas ar to teritorijām, tā vēl ir Vecrīga un šobrīd arī Kuldīga," sacīja Bērziņa.
Prezidents apsveicis Kuldīgu ar šo sasniegumu, norādot, ka tas ir apliecinājums rūpīgam un ilgam darbam, lai saglabātu un pilnveidotu pilsētas unikālo mantojumu.
Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone atzīmēja: "Tālāk strādāsim visu to, ko esam sarakstījuši nominācijas failā pārvaldības plānā, risku vadības, tūrisma vadības plānā, protams, svinēsim."
Un pirmās svinības būs jau 21. septembrī, kad Kuldīgā svinīgi tiks pacelts UNESCO pasaules mantojuma karogs.
Ārlietu ministrijā skaidroja, ka iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nozīmē to, ka ir novērtēta Kuldīgas vecpilsētas unikālā vērtība, ka pasaules kartē Kuldīga ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta.
Tas nozīmē arī nopietnu turpmāko darbu, lai šo vērtību pienācīgi sargātu un saglabātu atbilstoši augstajiem UNESCO standartiem.
Līdz šim brīdim UNESCO sarakstā iekļauti vairāk nekā 1100 kultūras un dabas objekti visā pasaulē, informēja Kuldīgas pašvaldībā.
Ar Kuldīgas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā būs noslēdzies vairāk nekā divdesmit gadus ilgais sagatavošanās process. Sākot no 1997. gada, Kuldīga ir mērķtiecīgi veikusi izpētes darbu, iesaistījusi kuldīdzniekus restaurācijas procesā un radījusi priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.
