Liepājas centrā atrodas viena no pilsētā vecākajām koka ēkām, kas pirmo reizi tās plānā iezīmēta ap 1740. gadu un kuru īpašniece astoņu gadu laikā atjaunojusi sākotnējā izskatā, izmantojot arī 50 000 eiro pašvaldības līdzfinansējumu.
"Šinī mājā ir viens cilvēks, kas saviem spēkiem, ar savu interesi, ar savu gribu cenšas darīt to labāko, ko viņš var izdarīt. Un, manuprāt, tas ir tādā ziņā vērtējams – man negribas lieku patosu – bet faktiski varoņdarbs. Jo – tu varētu to darīt lētāk, vienkāršāk, citā vietā atrisināt sadzīves problēmas. Bet šajā gadījumā tā ir misija, vēlme to izdarīt, un tas ir kā paraugs citiem," stāstīja Liepājas valstspilsētas arhitekts Uģis Kaugurs.
Liepājā kopumā apzināta 261 kultūrvēsturiski un arhitektoniski vērtīga ēka. Pēdējo deviņu gadu laikā pašvaldība piešķīrusi gandrīz 1,3 miljonus eiro 169 ēku ar kultūrvēsturisku statusu atjaunošanai.
Vēl nauda būs nepieciešama 92 šādām mājām. Šodien Liepājā notikušajā konferencē eksperti un pašvaldību pārstāvji vērtēja, kāda ir koka arhitektūras attīstība un nākotne mūsdienu pilsētā.
"Pasaulē šodien gan koka jaunā arhitektūra, pie tam daudzstāvu arhitektūra, ir modes lieta, tā ir ilgtspējīga, ekoloģiska, gan vēsturiskās apbūves saglabāšana. Abas tendences ir dzīvotspējīgas un attīstās. Jūsu kaimiņu Kuldīgas piemērs ir tam apliecinājums. Mēs esam atkal UNESCO listē ar vienu objektu iekšā," Kurzemes pērli slavēja arhitekts Jānis Dripe.
Kā labais piemērs konferencē tika minēta Kuldīga, kur tikpat kā viss vecpilsētas kodols ir koka apbūve un kas nesen ieguvusi arī UNESCO pilsētas statusu.
"Tad, kad mums iedzīvotāji piedalās logu regulārajā akcijā, kur viņi atjauno savu īpašumu logus ar pašvaldības atbalstu, tad mēs parasti sakām, ka tā garantija varētu būt kādi pieci gadi. Un tas nozīmē, ka reizi piecos gados es ļoti nopietni apstaigāju, paskatos, vai man kaut kas nav jāuzlabo," sacīja Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa.
Koka māju restaurācija ir ilgs un dārgs process, tāpēc daudzi privāto ēku īpašnieki nevar to atļauties. Daudzi eksperti ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē norāda, ka šādu māju saglabāšanā ir jāiegulda visai sabiedrībai.
