Diskusija būs skatāma tiešsaistē LSM.lv portālā, kā arī Čehova teātra "Facebook" un "Youtube" kontā 13. novembrī pulksten 19.00.
Diskusijas vadītāja Henrieta Verhoustinska, gatavojoties diskusijai, izceļ tās centrālos jautājumus: "Cik bieži dalām mums līdzās dzīvojošus cilvēkus grupās "mēs" un "viņi" pēc tautības pazīmes? Nav noslēpums, ka Latvijā ir vairākkopienu sabiedrība, tomēr tautas skaitīšanā tiek uzskaitīti visi. Čičikovs Gogoļa "Mirušajās dvēselēs", izsakoties mūsdienīgi, viltoja datus, pieskaitot saviem dzimtcilvēkiem arī jau mirušas dvēseles.
Kas un kam "pieskaita" krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, audzējot savu politisko kapitālu?"
Čehova teātra pārstāvji diskusijas pieteikumā norāda: "Krievijas uzsāktais nežēlīgais karš Ukrainā, kurā Latvija nelokāmi nostājusies Ukrainas pusē, vairāk nekā jebkad ir sašķēlis Latvijas iedzīvotājus. Latvijas krievi un citu tautību pārstāvji, kuru ģimenes valoda ir krievu, pat būdami lojāli valstij un nosodot Krievijas agresiju Ukrainā, ir nonākuši teritorijā, kurā tiem nākas taisnoties par kaimiņvalsts rīcību, kurai paši nav piederīgi. Viņi ir piederīgi Latvijai. Taču latviešu valodā nav pat īsta nosaukuma, kurš apvienotu Latvijā dzīvojošos citu tautību pārstāvjus, kāds ir krievu valodā "latvijci"."
Diskusijas rīkotāji atsaucas uz Raiņa rakstu, kas 1929. gadā publicēts laikrakstā "Segodņa", kurā teikts: "Mums latviešu valodā pat nav īpaša vārda, kas apzīmētu latvijieti, tāda, kā vārds "krievzemietis" (россиянин) krievu valodā. Esmu iestājies par nepieciešamību ieviest lietošanā vārdu, ar kuru varētu apzīmēt visas Latvijā dzīvojošās tautas. Es piedāvāju vārdu "latvijietis", krieviski – "латвиец". Taču mans priekšlikums neguva atbalstītājus."
Diskusijas organizatori norāda, ka šis jautājums joprojām ir aktuāls: "Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks jau pirms 12 gadiem paredzēja, ka Latvijas sabiedrībā neizbēgami ieviesīsies kāds jauns vārds, nosaucot tos iedzīvotājus, kas nav etniskie latvieši, jo nepieciešamība pēc tā arvien palielinās."
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra diskusijā jurists Lauris Liepa, valodniece Dite Liepa un Čehova teātra aktieri Maksims Busels un Aleksandrs Maļikovs šķetinās jautājumus: "Kā vietējos cittautiešus vienot ar latviešiem?
Kāds būtu mierā un saticībā dzīvojošas sabiedrības kultūras un tiesiskais pamats, kā to iespaidojis nepilsoņa un Krievijas pilsoņa statuss Latvijā?
Cik liela nozīme ir valodai? Kā krievu valoda ietekmējusi latviešu valodu un otrādi? Vai Latvijā jābūt kultūrai arī krievu valodā un kāpēc? Vai Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim būtu jāatsakās no vārda "Krievu" nosaukumā? (Lietuvas Krievu drāmas teātris jau pārdēvēts par Viļņas Veco teātri.) Ar kādiem nākotnes scenārijiem draud etniskā sašķeltība Latvijā?" Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska.
