Viņš norādīja, ka dzejnieka pēdējā atdusas vieta ir iekārtota, respektējot Knuta Skujenieka ģimenes vēlmes: "Pārdomātais projekts, īstenots dzīvē, ievēro gan paša Knuta vēlmes, gan tuvinieku tiesības uz privātumu, gan viņa talanta pielūdzēju iespēju apliecināt savu cieņu latviešu dzejas klasiķim. Projekta formālo pusi sakārtoja Latvijas Rakstnieku savienība, pateicoties LR Kultūras ministrijas finansiālajam atbalstam."
Piemiņas pasākumā klātesošie dalījās gaišās atmiņās par Knutu Skujenieku, kā arī ieklausījās Knuta sievas Intas un dēla Jāņa teiktajā. Savukārt rakstniece Nora Ikstena un dzejnieki Jānis Rokpelnis, Ingmāra Balode un Liāna Langa lasīja dzeju.
"Knuts Skujenieks turpina dzīvot starp mums tekstos. Vislabāk to apliecināja gan Salaspils bibliotēkas, gan viņa dzimtās puses Kurmenes pagasta ļaužu apņēmība turpināt Knuta dienas tradīcijas, pulcējot tajās dzejniekus no visas Latvijas," teic Jundze.
Daudzajiem Knuta Skujenieka cienītājiem, apliecinot savu cieņu, turpmāk ir radīta iespēja aiznest dzejniekam ziedus (vislabāk podiņos) un pateikt paldies par viņa devumu Latvijai.
