Kampaņa "Atrastā Latvija", kurā tapis mājaslapas izveides projekts, kopumā izceļ 40 tūrisma objektus, kas piemēroti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp cilvēkiem, kas izmanto ratiņkrēslu.
Savukārt Kultūras ministrijas izveidotajā brīvdienu ceļvedī apkopoti seši tūrisma objekti, kurus aicināts izbaudīt ikviens – kā vienatnē, tā ģimenes lokā. Pieejamība gan šajās vietās ir dažāda.
Zinātnes centrs "Vizium"
"Vizium" ir atpūtas vieta Ventspilī, kas ir piemērota visai ģimenei. Šajā centrā ar 80 interaktīvu un izglītojošu eksponātu palīdzību ikvienam ir iespēja nokļūt nākotnes pilsētā un iepazīt zinātni. Centra piedāvātās iespējas ļauj ikvienam iejusties zinātnieka lomā un atbrīvot savu zinātkāri, apgūstot tādas tēmas kā fizika, matemātika, modernās tehnoloģijas un programmēšana, veselīgs dzīvesveids, cilvēks un sevis izzināšana, ģeogrāfija u.c.
Carnikavas ciems
Carnikavas ciems lepojas ar sava novada senajām zvejniecības tradīcijām. Tās veidojušās kopš līvu zvejnieku ciemu sadzīves un vācu laikiem, kad zvejnieku nodokļus veidoja nēģu kubuli vai noteikts lašu skaits. Jau vairāk nekā 10 gadus, kopš 2012. gada, Carnikavas novada zvejniecības tradīcijas un vēstures un kultūras mantojuma liecības apskatāmas Carnikavas Novadpētniecības centrā. Tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851. gadā būvētajām zvejnieka un pārcēlāja mājām "Cēlāji". Pēc centra vizītes un tajā eksponētās izstādes apmeklēšanas ikviens viesis aicināts doties ceļā pa Gaujas promenādi.
Ludzas viduslaiku pilsdrupas
Jau izsenis Ludzas pils sarkanie mūri, kas atspīd starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru, ir viens no gleznainākajiem Latvijas skatiem. Viduslaiku pils mūri ir Ludzas pilsētas seja un vizītkarte, kam piešķirts arī valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss. Jirgena Helmsa hronikās ziņots, ka pils uzcelta pirms vairāk nekā 600 gadiem – 1399. gadā, bet kā austrumu pierobežas cietoksnis tā pirmo reizi rakstos pieminēta jau 1433. gadā. Tā atrodas blakus Ludzas Baznīckalnam ar tā apbūvi, kas ir Ludzas vecpilsētas kā pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, ap kuru veidojusies senā pilsēta. Ieņemt pils mūrus ir centies gan Krievijas cars Ivans Bargais, gan Polijas karalis Stefans Batorijs un Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Neskatoties uz to, ka pils mūrus skāris laika zobs un tās mūri saglabājušies fragmentāri, joprojām pils ansamblis ir labi redzams no tāliem skatu punktiem.
Siguldas Jaunā pils
Siguldas Jaunā pils, kas pārbūvēta pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna projekta 1937. gadā, tiek uzskatīta par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. Pirmā mūra ēka tika uzcelta 1207.–1209. gadā, savukārt 20. gadsimta 20.–40. gados Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils. Šādu nosaukumu tā iemantojusi, jo tajā viesojušies tādi pazīstami latviešu rakstnieki kā Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Radošas dvēseles pils mūri pulcē joprojām, šobrīd pils radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus. Turklāt pils amatniekiem pašiem ir iespēja izaicināt savu radošo pusi dažādās darbnīcās, piemēram, tekstila, papīrmākslas, "Viktora vēstuļu", spieķu un daudzās citās darbnīcās.
Valmieras pils kultūrvides centrs un ekspozīcija "de Woldemer"
Kādu 1381. gada dokumentu, kas glabājas Hanzas pilsētas Lībekas arhīvā, rotā dzeltena vaska zīmogs ar senāko Valmieras ģerboni. Tam virsū vārdi – "de Woldemer" – no Valmieras. Šobrīd pils kultūrvides centrs aicina apmeklētājus "Atslēgt Valmieras vēsturi" caur jaunās ekspozīcijas "de Woldemer" prizmu. Tā integrēta pils mūrī un Valmieras senākajā koka ēkā, ko tautā joprojām dēvē par Veco aptieku, kuras pirmsākumi meklējami 1735. gadā. Jaunatklātā ekspozīcija "de Woldemer" apmeklētājus vilina stāstā par seno Valmieru, kur satiekas senākā pilsētas un tai pieguļošās pils vēsture. To pavada aizgājušo laiku valmieriešu pasaules uzskati un Hanzas tirgotāju varenība, kā arī amatnieku vērā ņemamās prasmes.
Dobeles pils
Jau kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem Dobeles pilskalnā pastāvējusi nocietināta koka pils, kurai apkārt veidojusies plaša senpilsēta. Krustnešu karagājienu laikā Dobeles teritorijas iedzīvotāji piedzīvoja ne vienu vien uzbrukumu. Tādēļ 13. gadsimtā, 1289. gadā, zemgaļi pieņēma kardinālu lēmumu nodedzināt paši savu koka pili, lai tā nenonāktu ienaidnieku nagos, un devās meklēt patvērumu uz Lietuvu. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka. Klīst runas, ka vietējie iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus savu mājokļu būvēšanai. Šobrīd Dobeles pils ir kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru.
